Valkas novada dome ir spērusi nākamo soli naudas taupīšanas virzienā. Proti, pirmdien pēcpusdienā notikušajā Finanšu komitejas sēdē deputāti ilgi un karsti diskutēja par pašvaldības vadības ieceri apvienot pagastu pārvaldes.
Deputātiem gala lēmums būs jāpieņem 30. novembra novada domes sēdē. Ja deputāti atbalstīs šo Finanšu komitejas lēmumu, tas stāsies spēkā no nākamā gada.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja par īpašas darba grupas izveidošanu, kuras uzdevums ir analizēt un izvērtēt pašvaldības struktūras un darbinieku noslogotību un amata pienākumus. Pēc rūpīgas analīzes un ņemot vērā citu pašvaldību pieredzi, darba grupa nākusi klajā ar priekšlikumu izveidot kopīgu pārvaldi Ērģemes un Kārķu pagastā. Līdzīgs scenārijs paredzēts, apvienojot Vijciema un Zvārtavas pagastu. Savukārt Valkas pagastā pārvaldi plānots likvidēt, un pārvaldnieka funkcijas veiks kāds no novada domes izpildvaras.
Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Viesturs Zariņš, atsaucoties uz likuma “Par pašvaldībām” 69. panta 2. punkta 3 daļu, skaidro, ka ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra atļauju divos pagastos var izveidot kopīgu pārvaldi. Uz jautājumu, kā vienotas pārvaldes izveidošana varētu ietekmēt vietējos iedzīvotājus, V. Zariņš atbild, ka pastāv cerības, ka šī apvienošana uz iedzīvotājiem nopietni neatsaukties. Proti, tajā pagastā, kurā pārvalde juridiski neatradīsies, darbosies klientu apkalpošanas centrs ar visiem līdz šim pieejamiem pakalpojumiem. Kā jaunums būs tas, ka apvienotās pārvaldes vadītājam būs jāpārvalda divu pagastu teritorija. Kārķu un Ērģemes pagastu apvienotā pārvalde juridiski atradīsies Ērģemē. V. Zariņš skaidro, ka tas ir tāpēc, ka Ērģemes pagastā ir skaitliski vairāk iedzīvotāju. Savukārt, izveidojot vienotu pārvaldi vijciemiešiem un zvārtaviešiem, juridiski tā atradīsies Vijciemā. Kas attiecas uz Valkas pagastu, komitejā tika uzsvērts, ka pašreizējais novada domes izpilddirektora vietnieks Guntis Bašķis ir veicis Valkas pagasta pārvaldes vadītāja amata pienākumus un pārzina pagasta specifiku. Pārdalot darba pienākumus, visticamāk, viņam arī būs jāpārvalda Valkas pagasts.
Pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis skaidro, ka šajā apvienošanas procesā ir ņemta vērā citu pašvaldību pieredze. Viņš nenoliedz, ka ir dažādi pagastu teritoriju apvienošanas modeļi. Priekšsēdētājs kā piemēru min, ka Strenču novadā ir pagasta pārvaldnieks, kuram noteikta 0,2 amata slodze. Ir arī pašvaldības Alūksnes pusē, kur uz trim pagastiem ir viens pārvaldnieks. Tomēr darba grupa nosliekusies uz to, ka apvienojoties nedrīkst pasliktināties situācija attiecībā pret iedzīvotājiem. V. A. Krauklis ir pārliecināts, ka enerģisks pārvaldnieks var labi pārvaldīt divus pagastus. Savukārt tas ļautu viņam noteikt lielāku atalgojumu. “Ziemeļlatvija” izpētīja, ka oktobrī pagasta pārvalžu vadītājiem algā izmaksāts sākot no 590 līdz 614 eiro liela mēneša alga.
V. A. Krauklis uzsver, ka praktiskā dzīves puse iedzīvotājiem nemainītos, jo visi tie pakalpojumi, kuri tiek saņemti līdz šim esošajā pagasta pārvaldē, saglabāsies, tikai mainīsies pārvaldes statuss. V. A. Krauklis informē, ka daudzas līdzīga izmēra pašvaldības izvēlējušās skarbāku ceļu un samazinājušas pakalpojuma sniegšanas laiku, piemēram, tikai divas stundas nedēļā, bet darba grupai tas šķiet pārspīlēti. Nenoliedzami, laiks rādīs, vai pašlaik izvēlētais modelis darbosies. Turklāt jaunajam pārvaldniekam pagastu pārvaldīšanā varēs būt savs redzējums, kā labāk organizēt darbu. V. A. Krauklis atzīst, ka novada dome ir konsultējusies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālistiem un šādai virzībai ir gūts atbalsts. Pašvaldības vadītājs ir pārliecināts, ka arī saskaņojuma saņemšana no ministrijas problēmas nesagādās. Pēc V. A. Kraukļa teiktā, ministrija uzskata, ka pagasta pārvaldes vispār kā tādas vairs nebūs vajadzīgas un pašlaik tiekot gatavots likumprojekts. Pēc priekšsēdētāja domām, tā ir otra galējība.
Pret pagasta pārvalžu apvienošanu balsoja deputāts Valdis Šaicāns.
“Nesen biju Daugavpils pusē. Tā kā tur izskatās laukos, es negribētu, lai tā izskatītos mūsu pagastos. Tas tiešām ir bēdīgs skats. Uz to visu skatoties, uznāk drūmas domas. Uzskatu, ka šis lēmums nav pareizs, jo tas ietekmēs iedzīvotāju turpmāko dzīvi. Katrā pagastā ir jābūt uz vietas savējam, kurš pārzina pagasta teritoriju, zina iedzīvotājus, pārzina visus riskus, savlaicīgi sniedz palīdzību un tā tālāk. Vietējiem jāzina, ka pagastā ir savējais, pie kura var atnākt kaut vai izrunāties. Ne vienmēr šīs funkcijas var izpildīt sociālais darbinieks un ne vienmēr šis darbinieks ir uz vietas. Šādu soli sperot, mēs noteikti pasliktināsim pagasta iedzīvotāju situāciju. Es neredzu pilnīgi nekādu finansiālu labumu.”
viedokļi
Pēteris Pētersons, Kārķu pagasta pārvaldes vadītājs:
– Izskatās, ka novada vadība vēlas apiet administratīvi teritoriālās reformas likumu, kas skaidri un gaiši norāda – katrā pagastā jābūt pārvaldei un izņēmumi pieļaujami vienīgi ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra saskaņojumu, ja tam ir kāds īpašs pamatojums un tas atbilst iedzīvotāju interesēm. Vai kāds ir uzklausījis iedzīvotāju intereses? Kāds ir aptaujājis vai ticies ar iedzīvotājiem? Mēs, laukos dzīvojošie, neesam nekādi cipari atskaitēs. Aiz katra cipara ir dzīvs cilvēks. Kurš teicis, izņemot izpilddirektoru Aināru Zāberu, ka zvārtavieši grib būt vienotā pagasta pārvaldē ar Vijciemu? Varbūt viņi saimnieciski tuvāk ir Smiltenes novadam? Un vai tiešām Valkas pagasta iedzīvotāji nevēlas savu vietējo valdi? Šo pārvalžu apvienošanu pareizāk būtu īstenot kopā ar novada domes administratīvā aparāta reformu. Turklāt nav nekādas analīzes – ne administrācijas resursa izvērtējuma, ne atsevišķi pa pagasta pārvaldēm. Vai pašlaik pagastos ir funkciju dublēšanās? Vai ir plānots konkrēts finansiālais ietaupījums? Kādi ir turpmākie soļi? Nekāda plāna nav un nav atbilžu uz jautājumiem. Tikai informācija, ka komisija izvirza šādu priekšlikumu. Neviens komitejā esošais deputāts nav atradis laiku, lai izrunātos ar iedzīvotājiem un informētu par plānotajām izmaiņām. Neviens neiestāstīs lauku cilvēkiem, ka pagasts saglabāsies, ja nebūs pašpārvaldes un tiešā nozīmē savas pagastmājas ar pagastveci. Katrā pagastā ir vajadzīgs spēcīgs un īsts saimnieks, kas pilnvērtīgi pārstāv iedzīvotāju intereses par visiem 100, nevis 50 procentiem. Ir jādomā, kā saglabāt vēsturiskās vērtības, sakārtot esošo infrastruktūru un īstenot neordināras lietas, lai nākotnē saglabātu šos lauku nostūrus. Ja īstenosies šī reorganizācija – novēlu, lai jaunajiem pārvaldniekiem izdodas sabalansēt etniskās piederības jautājumu, lai neveidojas savstarpējās nesaprašanās. Cilvēciskais faktors, visticamāk, parādīs, cik veiksmīgs ir šāds modelis.
Jānis Krams, Ērģemes pagasta pārvaldes vadītājs:
– Man par savu pagastu nav jākaunas. Es no šī sašūpotā kuģa tiešām varu nokāpt. Domāju, ka cilvēki neizpratīs šādu apvienošanu, jo vēsturiski Ērģemes pagasts veidojies no Turnas, Omuļiem un Ērģemes. Deputāti, jums tagad būs problēmas, jo nāksies balsot pēc sirdsapziņas. Ja godīgi, cik deputātu vispār ir bijuši Ērģemes pagastā? Labākajā gadījumā, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Zinu, ka ir grūti cīnīties ar vējdzirnavām. Kurš būs tas Dievs un vērtētājs, kurš izraudzīsies jauno pārvaldnieku? Jaunais pašvaldības izpilddirektors Ainārs Zābers, kura pārziņā ir novada darbinieki, Ērģemes pagastā ir bijis pusotru stundu, bet Kārķu pagastā – piecas stundas. Tātad kopējā aina par mūsu pagastiem ir skaidra.
Felikss Bošs, Vijciema pagasta pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs:
– Ja pārvalžu apvienošana notiks uzreiz kā ar nazi mugurā, būs grūti. Vai uzreiz varēs pārņemt otra pagasta saimniecību, zināt visus knifus, šaubos, ka tā būs. Bez pārejas perioda to nemaz nebūs iespējams izdarīt. Kas šo pienākumu uzņemsies, nemaz nezinu. Ja ieliks kādu no malas, tad šī lieta būs sačakarēta.
Raitis Priede, Zvārtavas pagasta pārvaldes vadītājs:
– Reformas ir laba lieta, bet neesmu iepazīstināts ne ar vienu pētījumu vai pieredzi, tāpēc man nav ko teikt. Lai lēmumu pieņem deputāti. Tikai no Zvārtavas nav neviena, tāpēc par pagasta likteni lems deputāti no pilsētas.
Jānis Lapsa, Valkas pagasta pārvaldes vadītājs:
– Ja pagastā nebūs pārvaldnieka, tad pagastam nebūs sava atsevišķa budžeta. Visa nauda būs kopējā katlā ar Valkas budžetu. Saprotams, ka nauda, kuru vajadzētu ieguldīt pagasta attīstībā, tiks novirzīta uz pilsētu. Šī reforma ir cīņa par naudu. Nekas vairāk. Ar katru gadu tā samazinās, tāpēc arī notiek tā, kā notiek. Šis ir vissliktākais variants, kā novada dome iedomājusies taupīt budžeta līdzekļus. Es neko nezinu, kas notiks tālāk. Uzskatu, ka bez pagasta pārvaldes nevarēs pastāvēt arī bibliotēkas, iespējams, arī saieta nams “Lugažu muiža”.
Kas attiecas uz pārējiem pagastiem, viņiem vismaz būs viens pārvaldnieks uz divām teritorijām. Ja pārvaldnieks spēs cīnīties un pastāvēt par saviem pagastiem, tad viņi izdzīvos. Valkas pagasts ir neapskaužamā situācijā.
