1. februārī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsāka ikgadējo iedzīvotāju aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem. Respondentiem jautās par mājsaimniecības sastāvu un tās locekļu sociālekonomisko raksturojumu, mājokļa apstākļiem, ienākumiem, veselības stāvokļa pašvērtējumu, sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības rādītājiem, kā arī par iedzīvotāju labsajūtu.
Aptaujā aicināti piedalīties tikai tie iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP uzaicinājuma vēstuli. Tie iedzīvotāji, kuri piedalās aptaujā atkārtoti, no 1. līdz 14. februārim varēs aizpildīt aptaujas anketu tiešsaistē CSP vietnē https://e.csb.gov.lv, autorizācijai izmantojot elektronisko parakstu vai internetbanku. CSP aicina visus vēstules saņēmējus izmantot piedāvāto iespēju atbildēt internetā.
Jautājumu un neskaidrību gadījumā varēs sazināties ar CSP konsultantu pa bezmaksas tālruni 80008811 darba dienās no pulksten 10 līdz 18 vai rakstīt uz e-pastu [email protected].
Aptauja tiks organizēta līdz 30. jūnijam. CSP intervētāji sazināsies ar respondentiem pa tālruni vai ieradīsies klātienē. Ierodoties klātienē, intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju.
Nozīmīgākie 2017. gada iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas rezultāti
2016. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2015. gadu, pieauga par 4,9 %, sasniedzot 437 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu, turpināja palēnināties (2015. gadā tika fiksēts pieaugums par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %, 2013. gadā – par 10,7 %).
2016. gadā mājsaimniecību ienākumi pilsētās pieauga par 4,2 %, sasniedzot 467 eiro mēnesī. Laukos ienākumi palielinājās straujāk – par 6,7 %, sasniedzot 372 eiro mēnesī. Reģionos ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ievērojami atšķiras. Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums – par 7,2 % – bija Pierīgā (478 eiro mēnesī), bet viszemākais – par 1,8 % – Kurzemē (396 eiro mēnesī). Rīgā ienākumi pieauga par 3,7 % (528 eiro mēnesī), Zemgalē – par 4,9 % (386 eiro mēnesī), Latgalē – par 5,6 % (300 eiro mēnesī), Vidzemē – par 6,7 % (366 eiro mēnesī).
Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvijā saglabājas augsta ienākumu nevienlīdzība. Gada laikā Džini koeficients Latvijā nav mainījies un 2016. gadā bija 34,5 %. Vidēji ES šīs rādītājs 2015. gadā bija 30,8 %.
2016. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 425 tūkstoši jeb 22,1 % iedzīvotāju – par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā. Ievērojami samazinājies nabadzības risks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina trīs vai vairāk bērnus – no 25,5 % 2015. gadā līdz 19,8 % 2016. gadā. Nabadzības risks ir būtiski zemāks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina vienu vai divus bērnus – attiecīgi 13,4 % un 14,4 %.
Par aptauju
Ienākumu un dzīves apstākļu aptauja ik gadu notiek visās ES dalībvalstīs, izmantojot vienotu metodoloģiju. Tās mērķis ir nodrošināt salīdzināmu informāciju par dažādiem aspektiem, kas ietekmē mājsaimniecības un katra cilvēka labklājību. CSP šo aptauju veiks jau 14. reizi.
Šogad aptaujās ap 8 tūkstošiem mājsaimniecību, kuras atlasītas ar nejaušas gadījuma izlases metodi. CSP aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem, jo viņu sniegtā informācija visprecīzāk var raksturot patiesos dzīves apstākļus. CSP garantē personas datu konfidencialitāti un iegūto informāciju publicēs tikai apkopotā veidā.
Plašāka informācija par iegūtajiem datiem pieejama CSP datubāzēs „Iedzīvotāju ieņēmumi”, „Monetārā nabadzība un ienākumu nevienlīdzība”, „Materiālā nenodrošinātība”, „Mājokļa apstākļi”, “Veselības pašnovērtējums”, “Mājsaimniecību sastāvs”, “Minimālā ienākuma līmenis” un “Līdzdalība sociālajā un kultūras dzīvē”.
