Ātrāk nekā iepriekšējos gados sastādīts un apstiprināts Smiltenes novada pašvaldības budžets 2017. gadam, bet neesot pamats uzskatīt, ka darbs pie budžeta būtu sasteigts. Gluži pretēji, pie tā projektu apjoma, ko šajā gadā pašvaldība plāno īstenot, bija svarīgi darbu pie budžeta sastādīšanas uzsākt iespējami agrāk. Ierasti tas notika oktobrī, bet pērn – jau augusta beigās.
Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Mūze informē, ka 31. janvāra Smiltenes novada domes ārkārtas sēdē tika apstiprināts pašvaldības 2017. gada budžets ar plānotiem pamatbudžeta ieņēmumiem 15840 500 eiro un kopējiem pamatbudžeta izdevumiem 18 171 694 eiro apmērā. Izdevumu starpības finansēšanai plānoti 2 331 064 eiro, ko veido naudas līdzekļu atlikums no 2016. gada budžeta izpildes 1 895 110 eiro un plānotais aizņēmums.
Ārkārtas sēdē, kas ilga nepilnu pusstundu, “par” budžetu balsoja visi klātesošie novada deputāti izņemot Otāru Putrāli, kurš bija “pret”, savu nostāju argumentējot arī “Ziemeļlatvijas” lasītājiem. Turpretī Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis atklāj, ka pieņemtais budžets ir stabils, vērsts uz attīstību ar ļoti lielu īpatsvaru infrastruktūrai (ielām, lauku ceļiem, komunikācijām), un pauž gandarījumu, ka Smiltenes novada pašvaldības 2017. gada budžets nodrošinās visu esošo pašvaldības iestāžu, nodaļu darbību, nodrošinās pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī nodrošinās būtisku pašvaldības investīciju projektu īstenošanu visā Smiltenes novada administratīvajā teritorijā. “Visu laiku budžetam ir augoša tendence un, salīdzinot ar pagājušo gadu, ieņēmumu sadaļā kopējais pieaugums ir 2,6 miljoni. Tendence ir pozitīva,” saka Smiltenes novada mērs. Lai rastu skaidrību, ar ko šis budžets atšķiras no iepriekšējiem, kādas ir pašvaldības prioritātes, intervijā “Ziemeļlatvijai” skaidro domes priekšsēdētājs G. Kukainis.
– Ar ko tieši atšķiras šā gada pašvaldības budžets no iepriekšējos gados pieņemtajiem?
– Salīdzinot ar visiem iepriekšējiem gadiem, mums ir izdevies būtiski mainīt pamatbudžeta izdevumu struktūras procentuālo sadalījumu. Ļoti būtisks procentuālais palielinājums ir teritoriju apsaimniekošanai, vides aizsardzībai un ekonomiskajai darbībai, sasniedzot 29 procentus, pērn tie bija 16 procenti no pašvaldības budžeta.
Pagājušais gads ir noslēgts ar ļoti labu finansiālu atlikumu 1 895110 eiro, tikpat stabilu finansiālo situāciju plānojam nākotnē, 2017. gada budžets ir sabalansēts, pat ar plānoto naudas līdzekļu atlikumu gada beigās – 80 015 eiro.
Sagatavotajā pašvaldības budžetā plānots palielināt pašvaldību kopējo saistību apmēru, lai nodrošinātu investīciju projektu īstenošanu. Smiltenes novada pašvaldības finansiālās iespējas ir stabilas, plānotais procentuālais saistību apmērs pret pamatbudžeta ieņēmumiem pieaugs no 3,8 procentiem 2016. gadā uz 4,2 procentiem šajā gadā, kas ir viens no zemākajiem Vidzemē. Plānoti investīciju projekti – ielu un ceļu rekonstrukcijas, ūdens un kanalizācijas tīklu izbūves, gājēju un veloceliņu izbūve, sporta un dzīvojamo ēku būvniecība, vides un parku labiekārtošana. Tas nozīmē, ka šis gads mums būs būvniecības zīmē ne tikai Smiltenes pilsētā, bet arī novada pagastos.
Pārējām jomām kopējā budžeta struktūrā ir procentuāls samazinājums, bet ne naudas izteiksmē. Viss budžets sastādīšanas procesā tika sadalīts vairākos līmeņos. Pirmais līmenis bija, lai uzturētu mūsu iestādes, apsaimniekotu pašvaldības nekustamos īpašumus, nodrošinātu atalgojumu visiem pedagogiem un pašvaldībā strādājošajiem. Otrajā līmenī vislielākā prioritāte bija struktūrfondu piesaiste un projekti.
– Ja šis gads novadā paies būvniecības zīmē, kas būs redzamākie un nozīmīgākie darbi sabiedrībai?
– Cilvēki vienmēr labi pamana objektus, kas vērsti uz vides sakārtošanu un labiekārtošanu, kas arī ir labi novērtēti. Protams, liela masa ir palikusi aiz svītras, kur tīri finansiāli vēl nevaram pieķerties.
Pagājušajā gadā projekta ietvaros iesākām Vecā parka un tam piegulošās teritorijas sakārtošanas un labiekārtošanas darbus no Tepera promenādes puses līdz “Brūzim”, šogad tos turpināsim, pie Tepera ezera uzstādot laivu piestātnes laipu, pārbūvējot mazo tiltiņu, parkā labiekārtosim ūdens ņemšanas vietu avotiņā un ar pašiem darbiem parkā virzīsimies uz priekšu līdz pat mākslīgajiem dīķīšiem, kurus sakopsim.
Šogad tiks uzsākta projekta “Gaujas ielas posma no Krāsotāju ielas līdz Atmodas ielai pārbūve Smiltenē”. Šis ielas posms pilnībā tiks pārbūvēts. Būtiskas investīcijas ieguldīsim ūdenssaimniecības attīstības projekta turpināšanā Smiltenē.
– Vai šā gada plānos ietilpst arī Baznīcas laukuma tehniskā projekta izstrāde, šis laukums ir pilsētas sirds un par to daudz diskutēts?
– Situācija ir šāda, visu laiku mazliet piesardzīgi raudzījāmies uz Baznīcas laukumu, jo sapratām, ka ielu rekonstrukcijas projekti ir primāri un tur jau skaidri saredzams finansējums. Tomēr šajā gadā jātiek skaidrībā par tehnisko projektu visam Baznīcas laukumam un piegulošajām ielām. Apzināmies, ka tas būs ļoti garš process, jo tie būs darbi ilgtermiņā. Apakšzemes komunikācijas tur nav nomainītas, savulaik asfaltu uzklāja pa virsu vecajam bruģim un tā tas viss tur palika. Tikai retais zina, ka zem Baznīcas laukuma, sākot no veikala “Gvido” un “Palmas”, iet cauri milzīga lietus kanalizācija. Par tās tehnisko stāvokli diemžēl vēsture klusē. Būtiskākais ir apakšzemes komunikācijas un tas, ko ikdienā redzam, arī virskārta katru gadu kļūst sliktāka. Baznīcas laukums tomēr ir mūsu pilsētas sirds.
– Vai taisnība, ka lielākā daļa līdzekļu ir koncentrēti uz pilsētu, bet pagastiem atliek mazāk?
– Pilsēta novadā mums ir viena ar nesalīdzināmi lielāku iedzīvotāju skaitu kā pagastos, līdz ar to loģiski izskatās, ka pilsētā koncentrēti naudas līdzekļi lielākā apmērā. Mēs cenšamies pašvaldībā plānot darbus, izlīdzinot visa novada attīstību, lai nebūtu tā, ka kāda teritorija tiktu atrauta no kopējās attīstības. Šogad esam plānojuši sakārtot Bilskas ezermalas teritoriju, Mēru ciematā apkures sistēmu, Grundzāles estrādes teritoriju, Palsmanē siltumtrasi, pērn investējām Launkalnes pagastā un šogad tajā tiks izveidots ārā trenažieru laukums un sakārtotas garāžas, Variņos turpināsies ielas un tilta rekonstrukcija pār Palsas upi. Daudz pašvaldības līdzekļu šogad aizies Smiltenes novada muzejam Mēru muižā. Šie ir tikai daži no plānotajiem darbiem. Tādi būs katrā pagastā. Ja raugāmies, tad Tepera stadiona tribīņu ēkas būvniecība notiks Smiltenes pagastā, tāpat arī kartingu trases seguma rekonstrukcija, kaut arī šie objekti atrodas netālu no Smiltenes pilsētas centra.
Visos pagastos rekonstruēsim atsevišķu lauku ceļu posmus, kas turpmākajos divos gados kopsummā izmaksās vairāk kā divus miljonus eiro, kopumā tie būs vairāk par desmit ceļiem. Rekonstruēti tiks “Impex” un “Vudlandes” ceļi, kas atrodas Launkalnes pagastā. Pagastos paredzēti arī apjomīgi meliorācijas darbi.
Mēs esam viena no tām pašvaldībām, kas katru gadu pašvaldības budžetu stāda no nulles – no pildspalvu uzskaitījuma līdz pamatlīdzekļu palielinājumam un investīcijām. Mēs nepieejam pēc principa – paņemam iepriekšējā gada izpildi un paceļam procentus uz augšu vai atbīdām uz leju. Katrs budžets top no jauna, tas ir daudzreiz sarežģītāks, bet daudz vairāk izanalizēts un izdiskutēts.
Kas vēl attiecas uz pagastiem, ja kaut ko nevaram izdarīt pašreizējā gadā, tad darbus pārnesam uz nākamo un tos īstenojam. Ar katru gadu aizvien vairāk ņemam vērā iedzīvotāju sniegto viedokli pašvaldības iedzīvotāju aptaujā sastādot nākamā gada budžetu. Tādēļ aicinām būt aktīviem un paust savu viedokli un dot ierosinājumus 2018. gada pašvaldības budžetam.
– Valkas novadā atrasti līdzekļi pašvaldības darbinieku algu palielinājumam, kā ir Smiltenes novadā?
Sākotnēji mums bija šāda iecere, bet sapratām, ka šogad to nevaram atļauties, vienīgi izlīdzināsim atalgojumu daudzmaz atbilstoši tirgus situācijai divās pašvaldības nodaļās – Attīstības un plānošanas un Informācijas tehnoloģiju, kā arī pašvaldības policijas darbiniekiem pacelsim nostrādātās stundas likmi. Vai pašvaldības darbiniekiem būs prēmijas? Atkarīgs no tā, cik labi būs strādājuši, bet atsevišķi finansējums šim nolūkam nav izdalīts.
uzziņai
Smiltenes novada pašvaldības pamatbudžeta 2017. gadam ieņēmumi 15 840 500 eiro, procentuālais sadalījums:
49% nodokļu ieņēmumi
48% transfertu ieņēmumi
3% nodokļu ieņēmumi un iestāžu ieņēmumi
Smiltenes novada pašvaldības pamatbudžeta 2017. gadam izdevumi 18 171 694 eiro, procentuālais sadalījums:
44% jeb 7 940 525 eiro izglītībai. Šo izdevumu daļu veido pirmsskolas, vispārējās un interešu izglītības iestāžu izdevumi, pedagogu atlīdzība, izglītības papildu pakalpojumi par skolēnu pārvadājumiem, norēķini ar 36 novadu pašvaldībām par 176 izglītojamiem, budžetā plānoti izdevumi 5.-9. klašu izglītojamo ēdināšanai, līdzfinansējums izglītības projektu īstenošanai.
Salīdzinot ar 2016. gada pamatbudžeta izpildi (2016. gadā bija
6 944585 eiro), izdevumi izglītības nodrošināšanai ir palielinājušies par 995940 eiro. Lielākais pieaugums saistīts ar pedagogu atlīdzību izmaiņām, ar projektu īstenošanu un tiem nepieciešamo līdzfinansējumu.
29% jeb 5 213 305 eiro teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai, vides aizsardzībai, ekonomiskajai darbībai. Tie ietver izdevumus teritoriju attīstībai, atbalstu lauksaimniecības pasākumiem, notekūdeņu apsaimniekošanai, ielu un izbraukuma tirdzniecībai, ūdensapgādei, ielu apgaismošanai, atkritumu apsaimniekošanai, pašvaldības ceļu uzturēšanai, būvvaldes izdevumi un līdzfinansējumu projektiem. Salīdzinot ar 2016. gada pamatbudžeta izpildi (2016. gadā bija
2 079455 eiro), izdevumi šīm funkcijām ir palielinājušies par 3 133 850 eiro. Lielākais pieaugums saistīts tieši ar līdzfinansējumu projektiem, tajā skaitā:
autoceļa Jaunpriedaines-Spicieri rekonstrukcija uzņēmējdarbības attīstībai,
gājēju un velosipēdistu ceļa būvdarbi no Smiltenes līdz Silvai (1. un
3. posms),
Smiltenes novada pašvaldības ceļu rekonstrukcija I kārta,
Smiltenes novada pašvaldības ceļu rekonstrukcija II kārta,
Smiltenes pilsētas Dārza ielas tilta pār Abula upi pārbūve (2. posms),
Smiltenes pilsētas degradēto teritoriju revitalizācija, I kārta,
Smiltenes pilsētas Gaujas ielas posma no Audēju ielas līdz Raiņa ielai pārbūve,
ielu seguma atjaunošana pēc NKUP kanalizācijas tīklu izbūves,
Smiltenes novada pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmu
infrastruktūras uzlabošana, II kārta,
daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas izbūve Smiltenē, Daugavas ielā 7a.
13% jeb 2 325 671 eiro atpūtai, kultūrai un reliģijai. Tajā skaitā kultūras centra, pagastu kultūras namu, Kultūras pārvaldes, novada bibliotēku, sporta pārvaldes, kultūras un sporta pasākumu izdevumiem, kā arī projektu īstenošanai:
materiālu iegāde aktīvās atpūtas takas izveidei ap Bilskas ezeru,
aktīvās atpūtas laukuma izveidošana Launkalnes ciemā,
Smiltenes stadiona tribīņu ēkas izbūve,
kartingu trases atjaunošana,
Grundzāles estrādei piegulošās teritorijas labiekārtošana,
pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai Smiltenes novadā,
Igaunijas-Latvijas programmas projekts “COOP Local”.
Salīdzinot 2016. gada izdevumus atpūtai, kultūrai un reliģijai, 2017. gadā plānotie izdevumi ir lielāki par 904 544 eiro. Lielākais pieaugums saistīts ar projektu īstenošanu un tiem nepieciešamo līdzfinansējumu.
9% jeb 1 630 752 eiro vispārējiem valdības dienestiem. Smiltenes novada domes un pagastu pārvalžu izdevumiem, kā arī procentu izdevumiem par aizņēmumiem no Valsts kases, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pašvaldības īstenojamo projektu līdzfinansējumu un projektu finansēšanu. Kopumā pašvaldības saistību apmērs no 2017. gada pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām sastāda 4,196% (2016. gadā 3,809 %), ko veido pašvaldības noslēgtie divdesmit līgumi ar Valsts kasi par aizņēmumiem divdesmit projektu īstenošanai, kā arī viens līgums par galvojumu. Smiltenes novada pašvaldība 2017. gada pamatbudžetā plāno segt aizdevuma pamatsummas atmaksas par 20 aizņēmumiem par kopējo summu 415 969 eiro. Salīdzinot 2016. gada izdevumus, 2017. gadā plānotie izdevumi vispārējiem valdības dienestiem ir mazāki par 67 705 eiro.
4% jeb 809 892 eiro sociālajai aizsardzībai. Salīdzinot ar iepriekšējā gada izpildi, izdevumi sociālajai aizsardzībai plānoti par 91 287 eiro vairāk. Šie līdzekļi paredzēti pašvaldības sociālajiem pabalstiem, sociālajam dienestam, bāriņtiesai, sociālajiem pabalstiem un atlīdzībai aizbildņiem un audžuģimenēm, bērna piedzimšanas pabalstiem, izmitināšanai pansionātos, mājas aprūpei, īslaicīgās sociālās aprūpes gultām (40 904 eiro), dotācijām biedrībām un nodibinājumiem sociālajā jomā un projektam “Vidzeme iekļauj”. Kopumā dotācijām šogad plānoti 17 817 eiro.
1% jeb 251 419 eiro – pārējie izdevumi. Galvenokārt līdzekļi paredzēti Smiltenes novada pašvaldības policijas izdevumiem un feldšeru punktu uzturēšanai.
Informāciju sagatavoja Smiltenes novada dome
Kā vērtējat Smiltenes novada domes 2017. gada pamatbudžetu?
Andris Pauls-Pāvuls, uzņēmējs no Smiltenes pagasta:- Pēc skopās informācijas izstrādājums “Smiltenes novada pašvaldības budžets” atgādina Smiltenes novada deputātu vēlēšanu gada deķi, kurš pašiem ar visu staipīšanu sanācis par īsu un, lai vēlēšanās izskatītos glīti, tam nācies piediegt palienētu gabalu par 2,3 miljoniem eiro. Vēlēšanu gadā deputāti plānojuši krietni lielākus izdevumus par ieņēmumiem, un tas nav labi.Ko gan lai novada iedzīvotāji domā, ja februāra vidū Smiltenes novada šā gada budžets vēl nav nodrukāts, bet novadnieki jau saņēmuši un izdrukājuši maksāšanas paziņojumus par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) 2017. gadā? Manai ģimenei vēl neredzētā budžetā ir jāiemaksā maksimālā NĪN likme 1,5% apmērā ar kopējo summu 1596,74 eiro. Likums “Par pašvaldību budžetiem” nosaka: pašvaldību budžetu izstrādāšanas process ir atklāts. Pašvaldības budžeta projektam jābūt publiski pieejamam pašvaldībā. Formāli likums nav pārkāpts, jo budžeta projekts, gan tikai internetā, bija publiski pieejams trīs dienas pirms to komitejas sēdē izskatīja novada deputāti. Likuma burts ir ievērots, bet ne likuma gars. Man šķiet, lai būtu ievērots likuma gars, tad novada deputātiem rudenī ap apkūlībām jābūt skaidram, ko nākamgad varēsim tērēt, un, vēlākais, līdz Miķeļiem “Smiltenes Novada Vēstīs” jānodrukā nākamā gada budžeta projekts, lai to līdz Mārtiņiem visi novada iedzīvotāji varētu apspriest un deputāti, ņemot vērā novadnieku ieteikumus, līdz ziemas saulgriežiem budžetu varētu pieņemt. Tad tas būtu mūsu pašu valdības budžets. Es praktiski maz lietoju pašvaldības radītos “pilsētas labumus”, vienīgais pašvaldības ceļš, kuru lietoju ikdienā, līdz lidlaukam Grotūzī ir asfaltēts, bet tālāk grūti izbraucams, jo tam nav seguma – greiderējot tiek izcelti lieli akmeņi un, ja kāds brauc pretī, tad vienam labāk apstāties, lai automašīnai nepārsistu riepas. No skopās preses relīzes par budžetu nav saprotams, vai šo ceļu labos, bet saprotams, ka speciālais budžets tiks tērēts, tai skaitā: “bebru dambju tīrīšanai, koku vainagu veidošanai, dižkoku kopšanai, meža teritoriju kopšanai” un detalizētāk tikai “Tiltleju ezera krasta kopšanai” un tikai “Launkalnē Rauzas upes krasta kopšanai”. 2016. gadā es par saviem līdzekļiem esmu padsmit reizes “tīrījis bebru dambjus”, kopis Pelnanču un Nigras upju krastus, ar pieaicinātu speciālistu palīdzību sakopis trīs dižkokus un vairākus hektārus meža. Esmu droši pārliecināts, ka neesmu vienīgais, kurš to darījis bez pašvaldības finansējuma, nesaņemot no pašvaldības pat NĪN atlaidi.
Aigars Veldre, Smiltenes novada domes deputāts (ārkārtas sēdē nepiedalījās, bet aktīvi iesaistījās budžeta sagatavošanā):
– Budžets ir sabalansēts. Man nav būtisku iebildumu, kam dot, kam nedot, par vienu vai otru projektu. 2017. gada pašvaldības pamatbudžets zināmā mērā ir dāsns. Budžets ir vērsts uz attīstību, un projekti, kurus plānots īstenot, dos ieguldījumu Smiltenes novada iedzīvotajiem un viesiem. Katrā ziņā apstiprinātajā budžetā nav nenozīmīgu projektu. Tie visi, gan infrastruktūrā, gan izglītībā, gan arī kultūrā un sportā, ir nozīmīgi un vajadzīgi. Jebkuram deputātam tika dota iespēja piedalīties budžeta veidošanā tā izvērtēšanas procesa laikā.
Otārs Putrālis, Smiltenes novada domes deputāts (balsoja pret):
– Pats piedalījos budžeta sastādīšanā, mēģināju saprast un iedziļināties, nebiju pasīvs vērotājs no malas, tāpēc man ir tiesības par šīm tēmām diezgan plaši runāt. Balsoju pret, jo man absurdas likās vairākas lietas, kas galvenokārt saistās ar kultūras un sporta jomu. Jau komitejas sēdēs uzsāku diskusiju, bet man neizdevās rast dzirdīgas ausis. Mani pārsteidza, ar kādām vajadzībām nāk pārvalde un kultūras darbinieki. Katram no tiem droši vien ir spēcīga aizmugure. Un, ja esi viens ar savubalsi, tad īsti nav jēgas pretoties. Bet tā nebija un nebūs, ka es klusēšu.Piemēram, vairāk uztraucos par to, ka mēs ejam ļoti lielā progresijā kultūras pasākumu investēšanā. Tam es veltīju diezgan daudz laika, lai saprastu, ka patiesībā mēs par daudz priecājamies un daudz par maz atliekam līdzekļus nopietnākām vajadzībām – ceļiem, ielām, infrastruktūrai. Tās tiek atbīdītas malā, savukārt svētkus esam iemācījušies taisīt uz velna paraušanu. Līkne ir strauji progresējoša. Sastādot budžetu sportam, izpilddirektors atnāca un strikti pateica, ka jāpieturas pie 5% palielināšanas, kas saistās ar biedrību dotāciju, sporta pasākumu organizēšanu. Turpretī, ja savelku ciparu, kas saistās ar kultūras pasākumu organizēšanu visā novadā, šobrīd tie vien sastāda vairāk nekā 200 000 eiro. Ja salīdzinām ar pagājušajā gadā nevis plānoto, bet tieši izpildi, tad progresija Smiltenes novadā ir 10%, ja runājam par pagastiem, tad līkne ir vēl lielāka – 27%. Katram pagastam kultūras pasākumu organizēšanai atvēlēti ap 10–11 tūkstošiem eiro, sportam ļoti pieticīgi. Mēģināju aptaujāt, vai tāda leiputrija un tēriņi kā pie mums ir arī blakus esošajos pagastos – Virešos, Vijciemā, Gaujienā. Atšķirība ir milzīga, tur tāme gadā sastāda 5–6 tūkstošus. Viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc negribēju piekrist tādai naudas sadalei, ir tas, ka kultūras pasākumi vispār netiek vērtēti, kāds ir to apmeklējums, naudas izmantošanas lietderīgums, pašvērtējums, nav pat vadlīniju. Viens pagasts 18. novembra pasākumam var iztērēt 700 eiro, otrs pilnīgi mierīgi – 1800. Nav saprotami šie grandiozie tēriņi. Rodas iespaids, ka šajā jautājumā varētu atnākt ar jebkādu vajadzību un tā tiktu apmierināta. Par kultūras pasākumu tēriņu plašumu, ko ieteicu saīsināt pie kultūras pasākumiem, bet bez izmaiņām no atbildīgām amatpersonām. Vēlos uzsvērt, ka neesmu pret kultūras pasākumiem, bet vēlos, lai to budžeti tiktu ievērojami pārdomāti optimizācijas un lietderības virzienā:1) kultūras pasākumu apsargāšanai kopējais tēriņš novadā uz gadu ir ap 7400 eiro. Ieteicu ņemt piemēru no Gaujienas, kur apsardzes pakalpojumu neizmanto, bet balstās uz Smiltenes novada pašvaldības policijas resursu, bet mēs ne. Dīvaini! Manuprāt, pašvaldības policijas resurss ir tam paredzēts, lai to izmantotu šādu gadījumu nodrošināšanai. Brīvdabas baļļu apsardzei gaujienieši pieaicina un ļauj sevi apliecināt vietējiem zemessargiem, kuri ir valsts resurss, kuru mēs neprotam izmantot;2) 90% kultūras pasākumu neatņemama sastāvdaļa ir cienasts zviedru galda veidā, tas nes kopējos tēriņus virs 12 000 eiro;3) kultūras pasākumu organizēšanā mazu lomu mēs atvēlam ļoti lielajiem pašdarbības kolektīviem, bet pārlieku dāsni maksājam viesmāksliniekiem;4) vēl ir vērts pārdomāt pasākumu organizēšanu, ko pozicionējam kā novada pasākumus, kuri pārsedzas ar pagastos organizētajiem;5) ir vērts pārdomāt kultūras pasākumu veiksmīgāku menedžēšanu, lai tie būtu apmeklēti.No šī var saprast, ka kultūras pasākumi ir apauguši ar tēriņiem, kurus ir iespējams saīsināt.Diemžēl bez jebkāda iemesla tika atcelti ārzemju braucienu līdzfinansēšanas konkursi sportā un kultūrā, kas tika ļoti veiksmīgi īstenoti divus gadus un kuru krusttēvs biju es. 2017. gadā viss notiek pa vecam pēc pārvalžu vadītāju ieskatiem, tas nozīmē, ka sportā līdzfinansējums šādiem mērķiem tiek atvēlēts tikai dažiem izcilniekiem, bet ne lielākai daļai sportistu, kas izpildīja kritērijus, un kultūrā uz ārzemēm dodas divi deju kolektīvi, kuri dotācijā uz katru dalībnieku saņem 200 eiro. Lielākā dejotāju daļa būs pieaugušie, kuriem paredzēts līdzfinansējums katram 200 eiro, bet pērn katram bērnam dotācija šim mērķim bija 2,5 reizes mazāka – 75 eiro. Kur šeit sociālā taisnība? Ā, bērni jau nav vēlētāji, bet pieaugušie gan!
