Piektdien Smiltenē ieradās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas, lai izvērtētu VUGD Valkas brigādes Smiltenes posteņa iespējamo pārcelšanu uz citu ēku — tādu, ko iespējams mūsdienīgi renovēt.
Piektdien Smiltenē ieradās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas, lai izvērtētu VUGD Valkas brigādes Smiltenes posteņa iespējamo pārcelšanu uz citu ēku — tādu, ko iespējams mūsdienīgi renovēt.
Smiltenes pilsētas dome kā varbūtēju variantu VUGD piedāvā bijušo katlumāju pilsētas centrā. Šobrīd neizmantotā celtne ir pašvaldības īpašums. Tā atrodas pagalmā orientējoši aiz mūzikas skolas, netālu no uzņēmuma “Namu un komunālo uzņēmumu pārvalde”.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka VUGD jaunu struktūrvienību celtniecības un atsevišķu posteņu renovācijas plānā iekļauts arī Smiltenes postenis, kura sākotnēji šajā dokumentā nebija. VUGD vadība ņēma vērā Smiltenes pilsētas domes un Valkas rajona padomes argumentus un plānā ieviesa korekcijas. Vēl pirms tam, 2004. gada oktobrī, VUGD priekšnieks ģenerālis Aivars Straume tālruņa sarunā “Ziemeļlatvijai” uzsvēra, ka “Smiltene ir augoša pilsēta un tai noteikti vajadzīga VUGD daļa”.
No 1906. gada Smiltenē ugunsdzēsēju mājvieta ir depo, ko pilsētai dāvināja firsts Līvens. Senā celtne ar šaurām telpām un mazu garāžu nav piemērota mūsdienīgai renovācijai. Tāpēc Smiltenes pilsētas domes izpilddirektors Uldis Rudzītis pēc piektdien notikušās sarunas ar VUGD amatpersonām ir gandarīts par viņu atsaucību problēmas risinājumā. “Ļoti labi, ka VUGD pilda solījumus un, pats galvenais, ir iekļāvis Smiltenes posteni renovējamo objektu sarakstā,” uzsver U. Rudzītis. “Smiltene ir pilsēta, kas strauji attīstās un nākotnē var kļūt par liela novada centru. Tajā jābūt valsts iestāžu struktūrvienībām, arī ugunsdzēsēju postenim vai daļai, kas renovēts atbilstoši mūsdienu prasībām. Ceru, ka sadarbība ar VUGD turpināsies un labās ieceres īstenosies. Tas būs ieguvums ne tikai Smiltenei, bet arī apkārtējiem pagastiem.”
Piektdien VUGD amatpersonas Smiltenē aplūkoja bijušās katlumājas ēku, to fotografēja un izpētīja tehnisko dokumentāciju. Ēkas platība ir 360 kvadrātmetru. Tai ir inženierkomunikāciju pievadi.
“Vieta ir ļoti laba. Ēku pārbūvēt ir reāli, taču vajag naudu, tāpēc vispirms nepieciešams aprēķināt darbu izmaksas,” pēc ēkas apskates “Ziemeļlatvijai” atzina VUGD nekustamā īpašuma sektora priekšnieks Vladimirs Tumanovs.
Gan V. Tumanovs, gan arī VUGD priekšnieka vietnieks Aivars Mednis secina, ka veco ugunsdzēsēju depo Smiltenē renovēt nav lietderīgi. “Šī teritorija nav perspektīva, un tur ieguldīt līdzekļus nav nekādas nozīmes,” domā A. Mednis. Uz “Ziemeļlatvijas” jautājumu, vai Smiltenē ir nepieciešams mūsdienīgs, renovēts ugunsdzēsēju postenis, viņš atteic: “Neapšaubāmi. Taču tas ir atkarīgs no budžeta”.
“Apkoposim šodien iegūto informāciju un, ja viss būs kārtībā, pamazām formēsim dokumentus, un nākamajā gadā varēsim sākt kaut ko domāt. Pieredze telpu pielāgošanā mums jau ir. Tā noticis Baldonē un Alūksnē,” stāsta A. Mednis.
Bijušās katlumājas pārbūve par ugunsdzēsēju depo ir viens no iespējamiem variantiem, ko piedāvā vietējā pašvaldība. Piektdien sarunās pat izskanēja priekšlikums par varbūtēju ēku maiņu. Pašvaldība pret katlumāju varētu iegūt depo ēku un, piemēram, ierīkot tajā muzeju.
Smiltenes posteņa renovācija iekļauta plānā par Latvijā vienotas valsts ugunsapsardzības un glābšanas sistēmas izveidošanu līdz 2011. gadam. Šo dokumentu plānots ieviest, sākot no 2006. gada un atkarībā no valsts piešķirtā finansējuma.
