Četru ietekmīgāko politisko spēku pārstāvji ceturtdien Latvijas lielāko uzņēmēju apvienību rīkotajā diskusijā «Vai bez fizikas un ķīmijas obligātā eksāmena Latvija būs starptautiski konkurētspējīga?», apsolīja atbalstīt obligātā centralizētā eksāmena fizikā un ķīmijā ieviešanu no 2016. gada. Uzņēmēji eksāmenā saredz līdzekli, ar kura palīdzību valdībai sākt reālus darbus eksaktās izglītības sistēmas sakārtošanai valstī un tādējādi sarūpēt darbaspēku ražošanas nozarēs, kur pēc pieciem gadiem speciālistu pieprasījums par 20 tūkstošiem pārsniegs piedāvājumu.
«Pēdējos gados Latvijā fizikas un ķīmijas eksāmenu kārtotāju skaits nemitīgi krītas. Pērn fizikā bija 1122, šogad vairs tikai 991. Ķīmijā eksāmenu kārtoja tikai 561 skolēns. Augšupejoša līkne ir vienīgi skolām, kurās fizikas un ķīmijas eksāmenu nekārto neviens bērns. Uzdrošināšos izteikt hipotēzi, ka šajās 157 skolās šos priekšmetus vienkārši nemāca. Ja tā turpināsies, nav tālu tā diena, kad mēs visus eksāmenu kārtotājus pazīsim vārdā,» diskusijas ievadā problēmu ieskicēja viens no tās iniciatoriem, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) prezidents Normunds Bergs, «mēs apzināmies, ka eksāmens nav risinājums, tas ir instruments, lai ieviestu kārtību sistēmā.» Procentu izteiksmē izvēles fizikas eksāmenu pēc 12. klases šogad kārtoja tikai 7 % absolventu, bet ķīmijas – mazāk nekā 4%. Tendence uzņēmēju skatījumā ir satraucoša, jo speciālistu trūkums mazina Latvijas konkurētspēju starptautiskajā tirgū un līdz ar to kavē pietuvošanos Rietumeiropas ekonomiski attīstīto valstu līmenim. «Ekonomikas ministrijas vidēja termiņa darba prognozes liecina, ka jau 2020. gadā mums trūkst vairāk nekā 21 000 darbinieku dažādās inženierzinātņu un tehnisko specialitāšu jomās, turklāt pieaugoši mainīgajos ekonomiskajos apstākļos pilnīgi, daudzpusīgi “ekipētam” speciālistam ir daudz plašākas iespējas pārorientēties un pielāgoties jebkādai darba tirgus situācijai. Pašreizējos apstākļos mēs ļoti daudziem jauniešiem, dodot pāragras izvēles iespējas, patiesībā atņemam izvēli vēlākā posmā, jo tad jau ir par vēlu. Tomēr komunikācija ar varas iestādēm atgādina futbolu, kurā nav iespējams pat gūt vārtus. Bumba vienkārši tiek sista no vienas laukuma puses uz otru. Izglītības un zinātnes ministrija sarakstē apšauba darba devēju prognozes par darba tirgus pieprasījumu un obligātā eksāmena lietderību, bet pozīcija par jau pieņemtiem Ministru kabineta un Saeimas lēmumiem līdz šim bijusi izvairīga,» problēmu izklāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš diskusijā vērsa klātesošo uzmanību uz nekonsekvenci valdības apstiprināto lēmumu īstenošanā: “Valdībai jāstrādā pēctecīgi, kā komandai, taču, ko redzam, obligātā ķīmijas un fizikas eksāmena ieviešanā pamatskolās un vidusskolās tās pašas koalīcijas ministrs valdības lēmumu atsakās pildīt. Tas ir slikts piemērs, kas tiek raidīts ne vien uzņēmēju, bet visas sabiedrības virzienā.”«Ar izglītības sistēmu esam nonākuši situācijā, kad apakšas negrib dzīvot pa vecam. Ir vairākas sabiedriskās kustības, piemēram, Neiespējamā misija, kas strādā izglītības kvalitātes uzlabošanai. Tas nāk no sabiedrības. IT nozarē mēs arī esam sapratuši, ka ar programmēšanas apmācīšanu skolās ir milzīgas problēmas. Tādēļ LIKTA kopā ar IT kompānijām ir veidojusi mācību materiālus skolām, strādājusi ar skolotājiem un skolotāju asociācijām. Pie mums ir vispārējā krīze izglītībā. To nevar labot vienā gadā, bet jābūt vīzijai, kā to darīt, citādi Latvijā būs tuksnesis,» viedokli pauda LIKTA prezidente Signe Bāliņa.Pēc ilgstošām debatēm par prioritātēm izglītības sistēmā, uzņēmējiem diskusijas noslēgumā tomēr izdevās iegūt politisko spēku pārstāvju Laimdotas Straujumas (partija “Vienotība”), Nila Ušakova (sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”), Raivja Dzintara (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”) un Danas Reiznieces-Ozolas (Zaļo un Zemnieku savienība) solījumu gādāt, lai jau 2016. gadā tiktu ieviests centralizētais eksāmens fizikā un ķīmijā gan 9. klašu, gan 12. klašu skolēniem. Politiķi arī apsolīja pastiprināti pievērsties dabaszinātņu apmācīšanas infrastruktūras uzlabošanai, skolotāju kvalifikācijas celšanai un bērnu ieinteresēšanai eksaktajās zinātnēs. Laimdota Straujuma atgādināja, ka izglītības vajadzībām pieejami vismaz 700 tūkstoši eiro no Eiropas fondu līdzekļiem, un solīja veltīt uzmanību skolotāju kvalifikācijas celšanai, mācību materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai gan pamatskolā, gan vidusskolā, kā arī atbalstu tehniskās jaunrades veicināšanai. Savukārt Nils Ušakovs mudināja kopīgi ar pašvaldību veidot specializētu eksakto zinātņu skolu, kur sagatavotu nozares izcilniekus, un veidot informatīvās kampaņas, kurās iepazīstinātu bērnus un viņu vecākus ar eksakto zinātņu specialitāšu perspektīvu pārskatāmā nākotnē. Diskusija tika rīkota ar ERAF projekta „Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas nozares klasteris” (līgums Nr. L-KAP-12-0002) atbalstu.Diskusijā piedalījās LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš, LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, LETERA prezidents Normunds Bergs, LAĶĪFA valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis, LIKTA prezidente Signe Bāliņa, MASOC valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš un LKF izpilddirektors Kristaps Klauss.
