Princešu un karalieņu kroņi, līgavas kronis un latviešu tautumeitu galvasrotas. Tas viss apskatāms izstādē Valkas mākslas skolā “Kroni katram”. Izstāde ir kā veltījums Latvijas 98. dzimšanas dienai.
Izstādes kurators Aivars Ikšelis stāsta, ka Brigita Stroda veido kroņus moderniem valkātājiem. Tie tapuši izmantojot visdažādākos materiālus – bantītes, pērlītes, savītas stieplītes un mežģīnes.
Darbu autore ir dzimusi Austrālijā, ieguvusi scenogrāfes izglītību. Lielāko mūža daļu viņa nostrādājusi mākslas menedžmenta jomā. Autore dzīvojusi Vācijā, Francijā un Latvijā un labprāt uzņemas ekspertes lomu jautājumos par stilu, identitāti un kultūras lomu valsts zīmolu veidošanā.
Valcēniešiem būs unikāla iespēja ceturtdien, 1. decembrī, pulksten 11.30 piedalīties radošā meistarklasē ar B. Strodu. Meistardarbnīcā vietu skaits ir ierobežots, tāpēc interesenti aicināti līdz pirmdienai, 28. novembrim, pieteikties rakstot uz e-pasta adresi [email protected] vai zvanīt uz tālruni 22042722.
Starp mūsdienīgajiem kroņiem savu vietu cēli ieņēmuši valcēnietes Anitas Kozlovskas roku darinājumi – viņas etnogrāfiskie vainagi vizuļo pērlītēs, bet Vidzemes novada tautas tērpa galvasrota – spilgti sarkanā kazu pīne – stāsta Ziemeļvidzemes stāstu.
Rokdarbniece atklāj, ka vainagi tapuši meitai Ingai, kura studiju laikā dejoja tautas deju kolektīvā “Pērle”. Kurzemnieču cēlais vainags, kas Anitas meitas galvu rotā valkājot krāšņo Bārtas tautas tērpu, tapis 30 stundās. Tas izmaksājis 25 eiro, bet, ja lielās stikla pērles nebūtu atvestas no tālās Ķīnas, maksātu vēl vairāk. Pašlaik Ingai pie šī tautas tērpa tiek izšūta villaine. Lai darinātu etnogrāfiskās galvasrotas, ir strikti jāievēro noteikti ornamenti. Rokdarbniece tos uzmanīgi pēta grāmatā, kur apkopota visa informācija par Latvijas novadu tautas tērpiem. Anita atceras, ka viņas tēva māsa savā dzīves laikā rūpīgi izšuvusi baltos lina kreklus un blūzes. Valcēnietes sapnis ir, lai mūsdienās jaunā paaudze vairāk pievērstos savām saknēm un paši savām rokām darinātu sev tautas tērpu.
