Vīra vecmāmiņas lauku mājas, krāšņi ziedi, rušināšanās pa dobēm un vagām, pastaigas mežā – tā ir Grundzāles pamatskolas sākumskolas skolotājas Janas Melbārdes idille. Vairākkārt Janai ar ģimeni (vīru Aivaru un dēliem Nilu Rolandu, Gustavu Kristeru un Egilu Jorenu) radās iespējas no Grundzāles pārcelties uz Rīgu. Viņi nolēma palikt, jo nekādi dzīvi nespēja iztēloties bez plašuma, svaiga gaisa un lauku labumiem. Ne velti sieviete sevi dēvē par dabas bērnu.Kādam, iespējams, šķiet, ka dzīve laukos ir vienmuļa. Taču Jana uzskata gluži pretēji – viņai dienas ir par īsu, lai pagūtu iecerēto. Grundzālietei ļoti patīk gatavot maltītes, un viņai tas lieliski padodas. Receptes viņa aizguvusi, bērnībā ieklausoties kaimiņu tantes stāstītajā, vērojot mammu virtuvē, vēlāk ieskatoties žurnālos, interneta resursos. Trīs bērnu māmiņai patīk pašai eksperimentēt un izgudrot aizvien jaunus ēdienus. Tos atzinīgi vērtē Janas ģimene, kolēģi un draugi.“Jana ir sieviete ar māksliniecisku dvēseli, gaumīga, praktiska un saimnieciska. Svētku reizēs viņa mūs skolā palutina ar saviem garšīgajiem salātiem. No viņas sēņu un kabaču salātiem neviens nevar atteikties,” tā par Janu saka Grundzāles pamatskolas direktore Valda Elstiņa.Savukārt sieviešu vokālā ansambļa “Prieks, kur Tu rodies?!” vadītāja Inga Ruka teic: “Viena no mēģinājumu ekstrām ir Janas konservētie gardumi, kurus viņa regulāri mums piegādā. Mēs ļoti cenšamies būt lēnīgi pieklājīgas to notiesāšanā, bet tas nākas ļoti grūti. Visi kārumi pazūd nekontrolējamā ātrumā. Janai ir zaļie īkšķīši – viss ko viņa iedēsta, aug griezdamies.”Gatavošanas prieks radās bērnībāVasara ir laiks, kad Jana sevi pavārmākslā var izpaust visvairāk. “Gatavot man patīk jau kopš bērnības. Dzīvojām dziļos laukos. Vecākiem bija dārzs, kurā audzējām visus lauku labumus. Tolaik sālījām gurķus, sēnes un vēl daudz ko citu. Kaimiņos dzīvoja tante. Viņu sauca par Vērzemnieku Ausmiņu. Tantes marinētie gurķi garšoja īpašāk par jebkuriem citiem. “Kad ar vecāko māsu ciemojāmies pie kaimiņu tantes, tikām cienātas ar kraukšķīgiem gurķīšiem. Pēc tam mammai prasīju, lai iemarinē tādus pašus gurķus. Kad paaugāmies, ar māsu daudz palīdzējām mammai virtuvē. Tad radās mīlestība pret ēdienu un gatavošanas prieks. Kopš bērnības man ļoti patīk konservēt un pārstrādāt dārzā izaudzēto. Joprojām marinēju īpašos gurķīšus kā Ausmas tante, un bērnībā sajustā garša nekur nav zudusi,” stāsta grundzāliete. Janas un viņas vīra ģimenes dārzā aug viss iespējamais – sviesta pupiņas, ķiploki, sīpoli, burkāni, bietes, kartupeļi, kāposti, dilles, redīsi, tomāti. Uzskaitījumu varētu vēl turpināt, taču Jana labprātāk stāsta, ko no tā visa var pagatavot tā, lai vasarā varētu ieturēt sātīgu un veselīgu maltīti un ziemas mēnešos izbaudīt pašu audzētos lauku labumus un meža veltes. “Tas viss ir ne tikai veselīgi, bet arī vērtīgi,” uzskata Jana.Saimnieces “karstākais” laiksPavārmākslas pasaulē grundzālietei visvairāk patīk pats process, sākot ar stādīšanas un ravēšanas darbiem un beidzot ar ražas novākšanu un tās pārstrādāšanu.“Viss sākas ar sīrupu gatavošanu. Mūsu ģimenē ir iecienīts ķiršu, aveņu, upeņu sīrups. Ja ir laiks aizbraukt līdz purvam, salasām lācenes. No tām sanāk gardi kompoti,” stāsta saimniece.Ievārījumu gatavošana Janai ir radošs process. “Tos vāru no ogām, klāt pievienojot kādu eksotiskāku augli. Garšīgi sanāk, ja rabarberus liek kopā ar banāniem, apelsīnus – ar āboliem. Lielos daudzumos šos ievārījumus negatavoju, jo eksotiskie augļi ir dārgi, un manas ģimenes vīriešiem labāk pie sirds iet ogas svaigā veidā. Sajaucu upenes, zemenes, meža zemenes, avenes ar cukuru un lieku galdā,” stāsta Jana.Šobrīd viņai aktuālākais ir saldētavas un burciņu pildīšana ar dārzeņiem, garšaugiem un sēnēm.Sapildītas vairāk nekā 100 burkasJanas ģimenē notiek tā – kopīgi novāc ražu, pēc tam viss saliek rindā uz galda un domā, ko ar to iesākt. Viņai ir blociņš ar milzum daudz receptēm, bet nevienai nav klāt pierakstītas produktu proporcijas. Saimniece maltītes gatavo pēc sajūtām. Melbāržu dzimtā iecienīti ir dažādi salāti – gaileņu, sviesta pupiņu, rīsu un dārzeņu. Netiek smādēti arī marinēti un salīti gurķi.Tā kā Janai ar vīru un bērniem ir dzīvoklis, konservēšanas darbi ik vasaru notiek turpat netālu – Aivara mātes un vecmammas mājās. “Dzīvoklī nav vietas radošām gastronomiskām izpausmēm. Šeit pie vīramātes un vecmāmiņas ir īsti lauki – krāsns, plašs pagalms, kurā darboties, un seno laiku pagrabs, kurā labi uzglabājas konservi. Līdz kartupeļu talkai visas burciņas glabājam šajā pagrabā. Pēc talkas tām visām tur vairs nav vietas. Vedam pie sevis uz daudzdzīvokļu mājas pagrabu, bet tur vasarā ir diezgan silts, bet ziemā atkal otra galējība. Jāsedz burciņas, lai viss nesasaltu,” atklāj grundzāliete. Šobrīd pagrabā atrodas vairāk nekā simts burku, kas pildītas ar konserviem.Kaimiņu saldētavāLai ziemā vēl vairāk varētu izbaudīt vasarā izaudzēto, ar ogām, smalcinātām dillēm, burkāniem, zirņiem un pētersīļiem tiek piepildīti trauciņi un noglabāti saldētavās. “Protams, dzīvoklī saldētava ir gaužām maza. Taču, par laimi, mūsu bērniem ir ļoti sirsnīga un izpalīdzīga auklīte Jautrīte, kura dzīvo kaimiņos. Viņa dzīvo viena un labprāt atvēl dažus plauktus no saldētavas mūsu sarūpētajām ziemas veltēm.Sēnes – tas ir kas īpašsJana stāsta, ka vislielāko baudu ēdienreizēs ģimenei sagādā tās reizes, kad galdā tiek likti sēņu ēdieni – salāti, gaileņu zupa, karbonādes un kotletes. Viņa priecājas, ka vasaras karstums ir aiz muguras un sācies sēņu laiks. “Mežā sēņu ir daudz, jo īpaši gailenes. Vēl ir arī bērzlapes un apšu bekas. Vakar vecmāmiņa salasīja grozu ar sēnēm, šorīt – es. Tagad dēli sēņo. Šim vakaram neredzēsim galu, jo darba būs daudz. Taču sēņu karbonādes arī būs,” smaidot piebilst Jana.Rudens nav aiz kalniemApbrīnojami, kā Jana paspēj pabūt dārzā, mežā, konservēt, būt mīloša māmiņa un sieva un nenogurt. Viņa dzīvespriecīgi atzīst, ka tas nebūt nav viss. Kad beigsies konservēšanas darbi, sieviete ķersies klāt savai otrai kaislībai – rokdarbiem. Viņa ada, tamborē, reizēm izšuj. Janas sirdslieta ir arī dziedāšana. Viņa ir viena no dalībniecēm Grundzāles sieviešu vokālajā ansamblī “Prieks, kur Tu rodies?!”. Oktobrī viņa pēc bērna kopšanas atvaļinājuma atgriezīsies darbā skolā. Kā pastāstīja Grundzāles pamatskolas direktore, tur čaklo un dzīvespriecīgo skolotāju ar nepacietību gaida audzināmā klase. Kā nenogurt no ikdienas rūpēm? “Ja dara no sirds, var paveikt ļoti daudz labu darbu un nenogurt. Tieši pretēji – labais vairo labo,” ir pārliecināta Jana.
Jana Melbārde iesaka:
Kaimiņu tantes Ausmas Vērzemnieces marinētie gurķi. Lai ziemā gurķīši būtu kraukšķīgi, marinējot tiem jāliek klāt ķiršu lapas, diezgan daudz krustnagliņu, sāls un cukurs (cukuram jābūt lielākā daudzumā nekā sālij).Gaileņu salāti. Vispirms sacep sīpolus un papriku, vienlaicīgi, bet atsevišķā traukā sacep gailenes. Pēc tam visu saliek kopā, pievieno sāli, cukuru, tomātu mērci, eļļu, pētersīļus, nedaudz piparus. Cep vidēji 15 – 20 minūtes. Pilda burkās.JĀIEVĒRO! Ar sēnēm jābūt uzmanīgiem. Sēnes ir izcepušās tikai tad, kad to sula vairs nav redzama. Ja būs sula, tad sēnes bojāsies un pastāv risks saindēties.Sēņu zupa. Gailenes sacep sviestā, klāt pievieno rīvētus burkānus un apcep, apcep arī sīpolus. Tad pievieno miltus, vēl pēc mirklīša – saldo krējumu un pienu (gluži kā gatavojot mērci). Kamēr pannā cepas gailenes, katliņā uzvāra kartupeļus. Tiem pielej pannā esošo sastāvu, pēc izjūtām pievienojot arī dilles un buljona kubiciņus. Rezultātā sanāk garda krēmveida sēņu zupa.
