Saņemot rēķinus par apkures izmaksām februārī, lielākajai daļai valcēniešu no pārsteiguma par augstajām izmaksām sašutumā sacēlās mati un pazuda valoda.
Saņemot rēķinus par apkures izmaksām februārī, lielākajai daļai valcēniešu no pārsteiguma par augstajām izmaksām sašutumā sacēlās mati un pazuda valoda. Tā ir saprotama reakcija, jo, piemēram, Rūjienas ielas mikrorajonā par vienu kvadrātmetru dzīvojamās platības bija jāmaksā, sākot no 90 santīmiem līdz pat latam un dažiem santīmiem.
Valkas pilsētas domes Siltumapgādes un kanalizācijas nodaļas vadītājs Jānis Galgāns atzīst, ka izmaksas ir tiešām augstas, bet reālas un pamatotas, jo visu patērēto siltumenerģiju namos uzskaita skaitītāji. Augstais tarifs pierāda vien to, ka pilsētas daudzdzīvokļu nami ir katastrofālā stāvoklī ar augstiem siltuma zudumiem. Viņš atgādina, ka jau agrāk daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, līdzīgi kā, piemēram, Valmierā, vajadzēja nodibināt māju apsaimniekošanas biedrības, uzkrāt apsaimniekošanas maksas, ņemt kredītu un siltināt mājas. J. Galgāna pieredze liecina, ka to māju iedzīvotāji, kuri dzīvo siltinātos namos ar nomainītām durvīm un logiem, šoziem par apkuri maksājuši vien aptuveni 50 santīmu par kvadrātmetru.
Savukārt kāda pilsētas domes amatpersona norādīja, ka ne jau māju siltināšana vien palīdzēs novērst ievērojamos siltuma zudumus, bet visas sistēmas pārbaude. Viņa atklāja, ka Ausekļa ielas 2. namā ir vieni no augstākajiem apkures tarifiem pilsētā, kaut gan divas trešdaļas nama ir nosiltinātas. J. Galgāns atzīst, ka dome ir jau izsludinājusi cenu aptauju iestādēm, kuras varētu veikt pētījumu un analīzi, kā būtu jārisina apkures jautājums pilsētā un kas būtu jādara vispirms.
Pašlaik šajā neapskaužamajā situācijā ieguvēji ir Merķeļa ielas māju iedzīvotāji, kuriem šajā apkures sezonā noteikts nemainīgs siltuma tarifs – 69 santīmi par kvadrātmetru. Tomēr arī šajā rajonā reālās siltuma izmaksas ir tādas pašas kā Rūjienas ielas rajonā. J. Galgāns brīdina, ka arī nākamajā apkures sezonā merķeliešiem būs jāmaksā par reāli patērēto siltuma daudzuma, jo arī šajos namos sāks darboties uzstādītie siltuma skaitītāji.
Savukārt pilsētas centra iedzīvotājus no dārgajām apkures izmaksām izglāba tas, ka Raiņa ielas katlumāja vairākas dienas nespēja nodrošināt pietiekamu temperatūru dzīvokļos apkures katlu avārijas dēļ. Centra iedzīvotājiem vidēji jāmaksā 75 santīmi par kvadrātmetru.
Lai gan šomēnes gaisa temperatūra ir strauji paaugstinājusies, katlumājas strādā ar pilnu jaudu. Iedzīvotāji, kuri dzīvo vidus dzīvokļos jau sūkstās par neizturamo karstumu, savukārt gala dzīvokļu iemītnieki salst.
J. Galgāns pieļauj, ka nākamajā apkures sezonā siltuma tarifi varētu vēl paaugstināties, jo turpina augt cenas kurināmajam – šķeldai, malkai un dīzeļdegvielai. Šajā sezonā par vienu kubikmetru ciešās šķeldas jāmaksā desmit latu, bet nākamajā sezonā jau varētu būt 16.
“Latvijā sāk trūkt kurināmā, jo lielāko daļu koksnes izved no valsts. Uzņēmēji nav nekādi labdari, ka kurināmā deficīta laikā savu preci pārdos par pusvelti,” secina J. Galgāns.
Uzklausot amatpersonu viedokļus un iedzīvotāju bezcerību saistībā ar lielajām komunālajām izmaksām, šķiet, ka “Ziemeļlatvija” iesaistījusies cīņā ar vējdzirnavām. Katru gadu pirms apkures sezonas dome sola un demonstrē, ka notiek apkures jautājumu risināšana, bet reālā situācija pierāda pretējo – diemžēl Valkā daudzdzīvokļu namu dzīvokļos varēs dzīvot tikai labi situēti cilvēki, savukārt domei būs jāsāk domāt par nabagmāju izveidi.
