Veselības ministra Vineta Veldres paziņojums, ka valstī jāpāriet uz obligāto veselības apdrošināšanu, sabiedrībā ir radījis plašu rezonansi, kas vien apliecina — veselības aprūpē vairākas problēmas ir samilzušas un prasa steidzamu risinājumu.
Veselības ministra Vineta Veldres paziņojums, ka valstī jāpāriet uz obligāto veselības apdrošināšanu, sabiedrībā ir radījis plašu rezonansi, kas vien apliecina — veselības aprūpē vairākas problēmas ir samilzušas un prasa steidzamu risinājumu.
Pēc ministra aprēķiniem, gadā apdrošināšana katram iedzīvotājam izmaksātu 120 līdz 160 latu jeb 12 līdz 16 latu mēnesī. V. Veldre uzskata, ka par strādājošajiem šo summu varētu maksāt darba devējs, bet valsts ārstēšanas izmaksas segtu bērniem, pensionāriem un invalīdiem.
Valkas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Jānis Batalauskis uzskata, ka ideja nav slikta, bet, lai gaidāmo jauninājumu varētu vērtēt, skaidri jāzina, ko iegūs iedzīvotāji. “Vēl nekur nav paziņots, cik lielā apjomā un kādus medicīniskos pakalpojumus par minēto gada maksājumu pacienti varēs saņemt, bet tas ir būtiski. Skaidrs, ka kaut kas sistēmā ir jāmaina. Mediķiem ar naudas iekasēšanu par ārstēšanu nav jānodarbojas. Viņiem vajadzētu vien rūpēties, kā labāk palīdzēt cilvēkam, lai viņš atgūtu veselību. Attīstītajās Eiropas Savienības valstīs tas tā arī ir. Nu nav normāla situācija, kad cilvēks baidās izsaukt neatliekamās palīdzības dienestu, jo tieši saslimšanas brīdī viņam nav to piecu vai sešu latu, ko samaksāt. Ja veselības obligātā apdrošināšana cilvēkiem garantēs jebkurā laikā saņemt nepieciešamo palīdzību, jo par to jau būs samaksāts, tad tā ir atbalstāma lieta. Lai ieviestu šo sistēmu, skaidri jāzina, ko iegūs pacients,” saka J. Batalauskis.
Valkā praktizējošais ģimenes ārsts Māris Nātra stāsta, ka pagaidām zināms vien tas, ka iegūs medicīna, jo tās budžetā ieplūdīs vairāk līdzekļu. “Cilvēki izjutīs lielāku atbildību par savu veselību, jo būs par to maksājuši. Tomēr apdrošināšana faktiski būs vēl viens nodoklis. Šobrīd, cik var spriest no publicētā presē, maksājums visiem būs vienāds, neievērojot, cik liela katram alga. Tādā gadījumā nebūs ievērots sociālais taisnīgums, turklāt nav zināms, kāds būs par šo maksu piedāvāto pakalpojumu grozs. Viss ir kārtīgi jāizdomā, lai medicīnisko pakalpojumu saņēmēji būtu apmierināti,” uzskata M. Nātra.
Arī vairāki uzņēmēji atzīst, ka nodokļu slogs kļūs lielāks, tomēr ieteiktās pārmaiņas medicīnā ir vajadzīgas. “Protams, šie izdevumi ietekmēs algas, bet Vineta Veldres piedāvātais risinājums ir atbalstāms. Neviens neko labāku nav izgudrojis, bet veselības aprūpes sistēma steidzami jāuzlabo,” saka Valkas uzņēmējs Imants Šteins.
To, ka minētā sistēma kardināli jāmaina, atzīst visi, jo šobrīd reti kuru cilvēku apmierina izveidotā medicīnisko pakalpojumu saņemšanas kārtība. Par parastu parādību kļuvusi pacientu nogādāšana slimnīcā ar stipri ielaistām slimībām. Daudzi cilvēki izsauc mediķus tikai tad, kad vairs nevar izturēt sāpes. Pēc Valkas Dzimtsarakstu nodaļas datiem, ik gadu palielinās brieduma gados mirušu cilvēku skaits. Igaunijā, piemēram, obligātās veselības apdrošināšanas sistēma ir ieviesta jau no 1992. gada. Tur slimnieku ārstēšanu apmaksā no Veselības obligātās apdrošināšanas fonda. Tajā tiek ieskaitīti 13 procenti no katra strādājošā nomaksātā sociālā nodokļa. V. Veldre uzskata, ka Latvijā šai sistēmai jābūt līdzīgai obligātajai automašīnu apdrošināšanai. Tās ieviešana būtiski samazināšot pateicību došanu ārstiem, jo pacients divreiz negribēs maksāt. Tam var piekrist, jo savu naudu prot skaitīt ikviens, tikai atkal aktuāls kļūst jautājums, ko par to iegūsim. Apdrošināšanas maksā jābūt iekļautiem pietiekami daudziem pakalpojumiem, lai cilvēki naudas trūkuma dēļ vairs nebaidītos izsaukt mediķus. Ja apdrošināta būs tikai aspirīna iedošana un kādu zāļu injicēšana, bet par tālāk nepieciešamo operāciju vajadzēs maksāt, daļa slimnieku līdz krīzei turpinās gulēt mājās un nebeigsies arī pateicības. Apdrošināšanas maksājumu valdība varētu kompensēt ar ienākuma nodokļa samazināšanu, ko tās locekļi tik skaļi solīja pirms vēlēšanām, bet pēc tam ātri aizmirsa. Latvijas politiskajā dzīvē vispār vairāk vērojama negribēšana kaut ko izdarīt sabiedrības labā nekā nevarēšana. Pašreizējais veselības ministrs Vinets Veldre pirms iecelšanas par ministru ir veicis būtiskas izmaiņas Pārtikas un veterinārā dienesta attīstībā, tādēļ ir cerība, ka šoreiz izdosies būtiski uzlabot arī veselības aprūpi.
