Latvija ir viena no lielākajām antibiotiku lietotājām Eiropas Savienībā. To apstiprina Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra veiktais prevalences pētījums no 2011. līdz 2012. gadam. Tajā atklājas, ka 35 procenti pacientu slimnīcās saņem antibiotikas, bet pie mums šis skaitlis sasniedz pat 38,4 procentus. Antibiotiku lietošanā mūs apsteidz vien Rumānija un Somija.
Kopš laika, kad tika atklātas labākās zāles baktēriju iznīcināšanai, zinātnieki ir izstrādājuši desmitiem citu antibiotiku un jaunu antibiotiku izstrāde turpinās. Tās ir kļuvušas par neaizstājamu palīgu slimību apkarošanā. Droši vien katram no Latvijas iedzīvotājiem antibiotikas ir palīdzējušas uzveikt kādu infekciju. Tomēr laika gaitā ir atklājies, ka šiem medikamentiem ir arī savas ēnas puses. Antibiotikas nepalīdz pret vīrusu izraisītām slimībām, turklāt dažiem cilvēkiem ir alerģija pret noteiktām antibiotikām un plaša darbības spektra antibiotikas var iznīcināt mūsu organismā derīgus mikroorganismus. Taču vislielākā problēma, kas saistās ar šīm zālēm, iespējams, ir to lietošana pārmērīgā vai, gluži pretēji, nepietiekamā daudzumā.
Trūkst līdzekļu izmeklējumiemIr 21. gadsimts, bet dažādu slimību draudi joprojām nav izzuduši. “Mēs esam tur, kur mēs esam. Katrā individuālajā gadījumā jāskatās savādāk,” esošo situāciju saistībā ar antibiotiku lietošanu skaidro ģimenes ārste Diāna Rutkovska. “Antibiotikas ir domātas, lai vispārīgi iznīcinātu bakteriālu infekciju. Ja ir tāds gadījums, kad atnāk cilvēks un viņš jau trīs dienas slimo, ir temperatūra un priekšā brīvdienas, tad mēs piekrītam šādu zāļu lietošanai. Vēl var sastapties ar situāciju, ka slimnīcā nākas rindā gaidīt no astoņām līdz pat divpadsmit stundām tāpēc, ka mediķi ir pārpūlēti,” situāciju ieskicē ārste. Tādos gadījumos ārste piekāpjas un antibiotikas izraksta, bet vienmēr pacientus brīdina: ja piecas dienas ir temperatūra, tikai tad šīs zāles sākam lietot. Viņa skaidro, ka ir cilvēki, kuri slimo bieži, un pareizi būtu pirms antibiotiku izrakstīšanas veikt gan urīna, gan asins analīzes un rentgenu, lai noteiktu, vai ir vīrusa vai baktēriju izraisīta infekcija. Taču tā nenotiek. “Tā būtu pareizi. Bet mums ir pacienti, kuri ļoti bieži slimo, un kvotas mums ir tik, cik ir, un mēs nevaram atļauties katras divas nedēļas veikt analīzes, tāpēc tā notiek un mēs arī ekonomējam uz to. Kvotas pat nesanāk tik daudz, lai uztaisītu pacientam vienu analīzi.” Izplatītākie gadījumi, kuros izraksta antibiotikas, parasti ir pneimonija, angīna, urīnceļu infekcijas, bronhīts, nieru iekaisums un Laimas slimība. “Tādās situācijās pat nav šaubu, ka jānozīmē antibiotikas. Bet gadās tā, ka saslimšana sākas ar iesnām, kuras ir septiņas dienas – ārstētas vai neārstētas. Un tad, protams, mēs gribam ātri izveseļoties, jo nevaram atļauties sēdēt mājās. Mums ir aktīvāka dzīve, darba devējs arī negrib, lai darbinieks guļ mājās. Bet arī pēc vīrusa slimībām atjaunošanās un izveseļošanās no iesnām ilgst līdz pat četrām nedēļām. Kas var sēdēt mājās ar iesnām četras nedēļas? Vienmēr tiek mēģināts rast kompromisu ar pacientu, ja mēs redzam, ka cilvēks grib ārstēties dabiski un labāk dzert daudz šķidruma vai veseļoties, izmantojot tautas medicīnu,” saka D. Rutkovska. Tāpat kompromiss tiek meklēts ar pacientiem, kuri ātrāku izveseļošanos vēlas panākt ar antibiotikām.
Nepieciešams informēt Uzmanību antibiotiku lietošanas paradumiem pievērsuši arī Eiropas Padomes (EP) deputāti, pieņemot rezolūciju, kurā ierosina pasākumus pacientu drošības uzlabošanai Eiropas Savienībā, risinot problēmu ar cilvēku un dzīvnieku pieaugošo rezistenci pret antibiotikām un novēršot “nevēlamos notikumus” veselības aprūpes laikā. EP deputāti ierosina stingri aizliegt antibiotiku lietošanu bez receptes, kas Latvijā jau ir izdarīts. Nākamais EP ieteikums – nodrošināt, ka pirms antibiotiku izrakstīšanas tiek veikta mikrobioloģiskā diagnostika. Vēl viens svarīgs ieteikums – palielināt informētību par antibakteriālu līdzekļu patēriņu, rezistenci pret antibiotikām un infekciju novēršanu.Kā vienīgo reālo veidu, lai mazinātu antibiotiku lietošanu, D. Rutkovska saskata cilvēku izglītošanu. Daudziem vēl aizvien esot neskaidrs, kā zāles pareizi jālieto. Ne vienmēr antibiotikas ar katru nākamo lietošanas reizi nepieciešamas aizvien stiprākas. Visbiežāk tas ir tāpēc, ka izvēlēta nepareiza deva vai nav ievērots ārsta norādītais zāļu lietošanas laika periods. Ārste skaidro, ka vislabāk ir nozīmēt lielāku devu uz īsāku laika periodu.
