Pēc divām nedēļām Valkas kultūras nama jauniešu koris “Ancora” svinēs pastāvēšanas un radošās darbošanās 10 gadu jubileju.
Pēc divām nedēļām Valkas kultūras nama jauniešu koris “Ancora” svinēs pastāvēšanas un radošās darbošanās 10 gadu jubileju. Diriģente Tatjana Tīruma uzskata, ka viņas dibinātajam korim 10 gadi nav ilgs mūžs, taču tas ir gana liels laiks, lai atskatītos pagātnē un vērtētu padarīto.
“Katrs gads diriģenta dzīvē paņem savu. Jaunieši ļoti mainās. Tie, kuri dzied tagad, ir pavisam citādi nekā pirms pieciem un, jo vairāk, pirms 10 gadiem. Viņiem ir citāda domāšana un pasaules uztvere. Man šķiet, ka šā laika trūkums ir jauniešu sadrumstalotība un nespēja koncentrēties kaut kam vienam un nozīmīgam. Viņi cenšas būt ļoti daudzpusīgi, bet nevienā jomā nepaspēj iedziļināties pamatīgi. Tam neatliek laika,” novērojusi diriģente. Viņa uzskata, ka jaunieši ir kļuvuši atklātāki savos vērtējumos par vienu vai otru skaņdarbu. Ja viņiem kāda dziesma nepatīk, tad atklāti pasaka: “Tas ir sviests.”
Kora sastāvs nomainījies trīs reizes
Dziesmu svētkiem mācāmās dziesmas kļūst aizvien sarežģītākas. Ja komponists Ēriks Ešenvalds uzraksta “Lietutiņu” korim “Kamēr” kā noslēguma dziesmu tā jubilejai, tad kā lai to izpilda parasts ierindas koris? Tas ir gandrīz neiespējami. Protams, dziesma visādā ziņā ir skaista, bet diezin vai piemērota lauku rajonu koriem. Tie diriģenti, kuri strādā ar izcilajiem Rīgas koriem un nosaka, kam būt vai nebūt repertuārā, nesaprot, ka lauku rajonos situācija ir citāda.
Sākotnēji kora koncertmeistars bija Andris Niklavičs, bet kormeistare — Silga Tīruma. Pēc tam, kad viņa devās studēt uz Austriju, šos pienākumus uzņēmās Lolita Medne. Kā jau parasti mēdz būt, jauniešu koros ļoti mainās sastāvs. Lielākā dziedātāju daļa korī ienāk no ģimnāzijas un, kā likums, pēc tam dodas studēt uz dažādām augstskolām. 10 gados sastāvs pilnīgi nomainījies trīs reizes. No pirmā sastāva kolektīvā joprojām dzied Inese Niklaviča un Agnis Tīrums. Deviņus gadus dzied Lolita Medne, pašreizējā kora vecākā Inga Alksne un Guntis Miglavs. “Ancorā” pašlaik dzied respektējami solisti — Ginta Ēķe un Jānis Gudrinieks. “Priecājos, ka korī ir izaudzis un atraisījies labs dziedātājs Dairis Putniņš un vēl daži. Daudzi dziedātāji tagad piedalās citu lielu pilsētu koros. Nereti ir gadījies, ka bijušajiem mūsu kora dziedātājiem vajadzētu vienlaikus dziedāt gan “Ancorā”, gan savas augstskolas korī. Saprotami, ka viņi izvēlas augstskolas kori, jo par to saņem kredītpunktus,” stāsta T. Tīruma. Viņa priecājas par Mārtiņu Bērtiņu, Aināru Auniņu, Jāni Lauci, kuri studē citviet un joprojām atrod laiku uzdziedāt “Ancorā”. Viņi ir īsti kormūzikas fani un, iespējams, šo īpašību guvuši tieši Valkā. A. Auniņš dzied visos iespējamajos Valmieras koros. T. Tīrumai ir patīkami, ka Latvijas diriģentu semināros visnotaļ pazīstamu koru diriģenti nāk klāt un saka paldies par labi sagatavotajiem dziedātājiem.
Ar jauniešiem strādāt ir bauda
“Ancora” ir maz dziedājusi aiz Latvijas robežām. Tas nav tikai naudas trūkuma dēļ. Pavasarī ģimnāzisti un studenti ir ļoti aizņemti mācībās un eksāmenos, savukārt vasarā katrs cenšas iesaistīties kādā peļņas darbā. Savākt visus kopā ir ļoti sarežģīti.
Korim ir daudz dziesmu draugu, piemēram, Alūksnes jauniešu koris “Sonus”, pie kura šodien jādodas svinēt kora 15 gadu jubileju. Ciešas attiecības izveidojušās ar koriem “Rīga” un “Rīdzene”, ar Dziedāšanas biedrības kori Īslīcē, ar Cēsu kultūras nama kori, abiem Valmieras jauniešu koriem, Strenču jauniešu kori “Rītu puse” un ar smilteniešiem. Labi draugi ir Valgas jauniešu kamerkoris un jauniešu koris Polijā.
Ar jaunatnācējiem ir grūti strādāt, jo viņiem viss jāmācās no sākuma. Šiem cilvēkiem jāapgūst visas korī agrāk iemācītās dziesmas. T. Tīruma ir strādājusi ar daudziem koriem un pārliecinājusies, ka ar jauniešiem darboties ir bauda — viņi visu ātri uztver un spēj daudz padarīt. Tiesa, nereti pietrūkst pacietības. Jaunietim šķiet, ja iemācīta sava balss konkrētajā dziesmā, tad ar to ir gana. Tiklīdz diriģente sāk skaņdarbu noslīpēt, strādājot pie niansēm, tas jau šķiet garlaicīgi. Daudzi jaunieši to it kā saprot un cenšas ierasties pie diriģentes uz individuālajām nodarbībām.
Aicina visus bijušos dziedātājus
Svētkos koris cer sapulcināt visus bijušos dziedātājus un atbalstītājus. “Savu jubileju centīsimies nosvinēt pēc labākās sirdsapziņas. Aicinām visus bijušos “Ancoras” dziedātājus uz saietu 25. februārī pulksten 17.00. Dalības maksa no personas ir trīs lati, kas jāiemaksā līdz 20. februārim L. Mednei mūzikas skolā. Sadziedāšanās mēģinājums būs 24. februārī pulksten 21.00 kultūras namā,” informē diriģente.
Kora dalībnieki pirmo reizi kopā sanāca 1996. gada 20. februārī, lai dziedātu J. Cimzes mūzikas skolas jubilejā. “Mums izdevās labi nodziedāt, tāpēc koristi izteica vēlmi turpināt muzicēt kopā. Pavisam drīz izveidojās kolektīva kodols ar Anitu Kašu un Ilzi Sīmani priekšgalā. Nākamajā sezonā sarīkojām konkursu par kora nosaukumu un kļuvām par “Ancoru”,” atceras T. Tīruma. “Ancora” nozīmē kāda posma atkārtošanos.
1997. gadā koris pirmo reizi piedalījās Valkas rajona skatē Smiltenē un izcīnīja pirmo vietu, un decembrī pārstāvēja savu rajonu, dziedot Dziesmu svētkiem veltītajā koncertā Universitātes Lielajā aulā Rīgā. Tā “Ancorai” bija pirmā nozīmīgā uzstāšanās.
1998. gadā koris sevi pieteica jauniešu koru festivālā “Rīgas zīle”, kur izcīnīja otro vietu un skaistu kausu. Tajā pašā gadā “Ancora” piedalījās arī Dziesmu svētkos Rīgā.
Korim ir panākumiem bagāta vēsture
1999. gadā kori atzina par Valkas rajona populārāko mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu. Nākamajā gadā nozīmīgākais bija uzaicinājums piedalīties jauniešu koru festivālā Polijā, Helmā. Balvu nominācijā “Labākā soliste” saņēma “Ancoras” dalībniece Silga Tīruma.
2001. gadā nozīmīga bija piedalīšanās svētkos Rīgas 800 gadu jubilejā. “Ancorai” kopā ar Alūksnes kori “Sonus” piešķīra dalīto pirmo un otro vietu. 2002. gadā galvenā uzstāšanās bija Klaipēdā, kur notika Ziemeļvalstu dziesmu svētki. Tur vērtēšana nenotika. Nākamajā gadā koris atkal piedalījās Vispārējos dziesmu svētkos Rīgā. Valkas rajona skatēs kolektīvs nekad nav bijis zemāk par otro vietu.
Pavisam nesen “Ancora” kopā ar Valgas jaukto kori Tallinā ierakstīja audiokompaktdisku. Valcēniešus šajā ierakstā uzaicināja saistība ar Jāni Cimzi, jo viņš savulaik gatavoja dziedāšanas skolotājus gan Latvijas ziemeļiem, gan Igaunijas dienvidiem.
Koris ir piedalījies arī Melngaiļa mūzikas svētkos Vidrižos un ieguvis Diždiplomu, kas dod iespēju līdz 2008. gadam bez maksas piedalīties Tautas mākslas nama rīkotajos pasākumos.
Piedalās arī koristu nerātnībās
Jautāta, kas ir patīkamākais visu laiku atrodoties starp jauniešiem, diriģente atbild, ka tā arī ir — atrašanās starp jauniešiem. Padzīvojušam cilvēkam tas neļauj novecot. “Man jāpiedalās arī koristu nerātnībās. Es viņus saprotu. Es nevaru nosodīt nevienu, kurš kora mēģinājuma vietā priekšroku dod disenei. Pati biju jauna. Cilvēks izvēlas prioritātes jebkurā vecumā. Man patīk šodienas jauniešu prasme priecāties par visu, pat par vismazāko sīkumu,” uzskata diriģente un piebilst, ka tomēr jāsamierinās arī ar neērtībām. Aktīvie jaunieši ir aktīvi visās jomās un allaž izvēlēsies tobrīd vajadzīgāko.
T. Tīruma piekrīt, ka lauku rajonos koru skaits mazinās. Viens no iemesliem ir dziesmu sarežģītība. Ja mūzikas skolu un ģimnāziju beigušie bērni prot lasīt notis, tad pusmūža cilvēkiem to apgūt ir ļoti grūti. Pat vairāku gadu pūles neļaus gūt šodienas prasībām atbilstošu kora skanējumu. “Esmu skatījusi pirmo latviešu Dziesmu svētku repertuāru notis. Interesanti, bet arī tolaik bija ļoti sarežģītas kompozīcijas. Vien rodas jautājums, kādā līmenī koristi tās spēja izpildīt. Tiesa, tautasdziesmu apdares nebija sarežģītas. Nākamie būs 24. dziesmu svētki. Mazajiem korīšiem kļūst aizvien grūtāk,” norūpējusies diriģente. Viņa apsver iespējas mainīt kora statusu — iespējams, jāatsakās no obligātā Dziesmu svētku repertuāra mācīšanās un jāapgūst tāda programma, kas patiktu pašiem. Tā ir viena no kora turpmākās attīstības un pastāvēšanas iespējām. Ar jauniešu vēlmēm ir jārēķinās. Ja viņiem nepatīk obligāti mācāmās dziesmas, tad cita ceļa nav.
T. Tīruma ļoti vēlētos atdot kori jaunāka cilvēka rokās, bet negribētu, lai “Ancoras” pastāvēšanas vēsture beigtos. Nākamgad ģimnāziju beidz seši dziedātāji, turklāt tie ir allaž deficītie puiši. Tas nozīmē, ka vairāk vai mazāk šie koristi “Ancorai” būs zuduši. Ja koris vēlas pastāvēt, šis robs kaut kādā veidā būs jāaizpilda.
Neapšaubāmi, ka izcilākā kora soliste ir Tatjanas meita Silga. Viņa turpina vokālās studijas maģistrantūrā Austrijā. Augstskolā pašlaik ir “slēpošanas mēnesis”, tas nozīmē — brīvlaiks. Pašlaik Silga dzīvo Valkā. Viņa ir iekļuvusi Austrijas koncertaģentūrā un meklē pastāvīgu darbavietu.
“Ancoras” jubilejas koncertā nav plānots atskaņot tehniski sarežģītus un virtuozus skaņdarbus, bet gan jaukas melodiskas dziesmas ar vairāku solistu piedalīšanos. Pavadījumu koncertā un ballē spēlēs J. Gudrinieka grupa “Postmarka”.
