Iespējams, daudzi gaidīja pienākam 19. augustu, lai dotos uz 2. Valkas Alus festivālu pilsētas brīvdabas estrādē, kur par simbolisku ieejas maksu (trijiem eiro vienam cilvēkam) tika solīti vilinoši labumi: iespēja baudīt un degustēt Latvijas un Igaunijas alus darītavu produkciju un dzirdēt muzicējam septiņus dažādus mūzikas žanrus pārstāvošus izpildītājus, tai skaitā Latvijas roka leģendu “Opus Pro”.
Diemžēl korekcijas cilvēku plānos ieviesa īsi pirms festivāla sākuma ap pulksten sešiem vakarā uznākusī pamatīgā lietusgāze, kas nemitējās līdz pat aptuveni pulksten 23, kad puse mūziķu jau bija uzstājušies.
Zaudējumus sedz
nodokļu maksātāji
Nez vai Valkas kultūras nams bija rēķinājies, ka, visticamāk, lietus dēļ uz šo 2. Alus festivālu ieradīsies vien aptuveni 600 apmeklētāju, kuri piedevām mērcēja kājas pielijušajā pļavā aiz estrādes. Tur atradās gan skatuve, gan alus un ēdienu teltis, gan arī deju placis.
“Jā, tagad esam mīnusos, bet šovbiznesā tā ir,” vērtējot 2. Alus festivāla ienākumus un izdevumus, “Ziemeļlatvijai” atzīst Valkas kultūras nama direktors Māris Žigats. Viņš informē, ka šā pasākuma organizēšanas izmaksas, rupji rēķinot, ir robežās no 5000 līdz 6000 eiro, un tā ir domes nauda. Valkas novada dome arī ir šā pasākuma organizatore kopā ar savu struktūrvienību Valkas kultūras namu.
Komentējot situāciju, ka pašvaldībai tagad no sava budžeta jeb nodokļu maksātāju naudas faktiski jāsponsorē pasākuma izmaksu lielākā daļa, M. Žigats skaidro, ka daudzas lietas ne vienmēr uzreiz nes peļņu. Arī lielie mūzikas festivāli pasaulē attīstās un aug pakāpeniski un sāk atmaksāties tikai pēc vairākiem gadiem, jo cilvēkiem vispirms vajag pie tiem pierast un iekļaut tos savā kalendārā. Piemēram, 2. Valkas Alus festivāls, salīdzinot ar pirmo, jau esot audzis: bija lielāka skatuve, vairāk mūziķu, vairāk alus tirgotāju (aptuveni 25 alus darītavu pārstāvju). Nākamgad festivāla mērķis ir piesaistīt vēl vairāk igauņu – alus darītājus, mūziķus un attiecīgi – arī vairāk apmeklētāju no Igaunijas.
Savukārt tādu publikas komfortam svarīgu nosacījumu, kā labi laika apstākļi, kas ietekmē apmeklētāju skaitu, iepriekš pasūtīt nevar. Taujāts, vai labāk nebūtu 3. Alus festivālu rīkot jūlijā tāpat kā pērn (tas notika 8. jūlijā), jo tad ir vasaras vidus, M. Žigats atbild noliedzoši. Proti, jau izdarīts secinājums, ka mūziķu prasītie honorāri jūlijā ir ievērojami lielāki, jo Latvijā jūlijs ir dažādu mūzikas festivālu un citu pasākumu laiks.
Valkas Alus festivālam jau ir izstrādāta sava mūzikas programmas koncepcija: uzaicināt spēlēt gan vietējos mūziķus, gan vidējās un vecākās paaudzes iecienītus izpildītājus, gan roka un hiphopa izpildītājus, kuri piesaistītu jauniešu auditoriju.
Sestdien Valkas estrādē uzstājās jauniešu grupas “The Missing” (Smiltene), “Refleksija” (Rūjiena) un Rīgas progresīvā roka grupa “INDYGO”, reperis ansis un hiphopa mūziķis Ozols, Žoržs Siksna un “Opus Pro”.
Žoržs Siksna teju pēdējā brīdī izlīdzēja savam kolēģim Viktoram Lapčenokam, kura vārds jau bija nodrukāts uz afišām. M. Žigats skaidro, ka Lapčenoks bija ieplānojis uzstāties 2. Alus festivālā Valkā un pēc tam doties dziedāt Rīgas svētkos, taču neplānoti ticis izmainīts mēģinājumu laiks Rīgā un uz Valku mākslinieks vairs nav ticis. Viņš solījis ierasties nākamgad.
Mērķis nav “taisīt biznesu”
Taču ko no Valkas Alus festivāla organizatoriem vēlas šā pasākuma apmeklētāji? “Ziemeļlatvija” uzklausīja vairākus valcēniešus un saņēma arī šādu kāda festivāla apmeklētāja atbildi: “Ja godīgi, man nepatika. Ne tikai tāpēc, ka lija lietus, bet šis bija tas gadījums, kad organizatori laikam pārcentās. Bija par daudz tirgotāju un par daudz grupu. Pirmajā festivālā bija labāk, bija dažas grupas un līdz ar to iespēja izbaudīt pasākumu. “Opus Pro” sagaidīja tikai izturīgākie.”
Šāda atbilde nozīmē to, ka organizatoru iecere nākamgad 3. Alus festivālu sarīkot ar vēl vairāk tirgotājiem un vēl vairāk grupām nesakrīt ar visu cilvēku vēlmēm un, iespējams, Valkas kultūras namam ir pat jārīko aptauja, lai noskaidrotu publikas vēlmes. Kā nekā pasākums faktiski tiek finansēts no Valkas novada nodokļu maksātāju naudas, jo šobrīd pats nespēj sevi atpelnīt.
M. Žigats gan skaidro, ka Alus festivāla mērķis nav “uzlikt lielu ieejas maksu un taisīt no tā biznesu”, bet gan sapulcināt kopā Latvijas aldarus, it īpaši no mazajām alus darītavām, piepulcināt viņu Igaunijas kolēģus un parādīt patērētājiem alus daudzveidību, dot iespēju labi justies, baudot miestiņu un klausoties mūziku.
Slapju pļavu
nākamgad nepiedāvājiet!
Pirmo gadu Valkas Alus festivālu apmeklēja komponists un dziedātājs Harijs Užans. Viņš uzteic to, ka festivāls bija labi noorganizēts, priecājas, ka saticis savu bijušo kolēģi Žoržu Siksnu un ar viņu aprunājies, patikusi arī mūzikas dažādība, it īpaši jauniešu grupa “INDYGO”, kas izcēlusies ar oriģināliem skaņdarbiem, taču ar komfortu bijis kā bijis. Neērtības sagādājis tas, ka cilvēkiem, lai iedzertu alu vai apēstu kādu ēdienu no piedāvājuma tirgotāju stendos (grilētas gaļiņas un tamlīdzīgi), bijis jāsēž uz slapjiem soliem, jo pļavā nav tikusi uzstādīta nojume. “Protams, ka tādā laikā alu dzer mazāk, it īpaši, ja alus krūzē līst lietus,” piebilst H. Užans.
M. Žigats nojumes trūkumu “Ziemeļlatvijai” skaidro gan ar to, ka lielā telts jau iepriekš bijusi apsolīta citam pasākumam, gan arī arī ar to, ka pļavā aiz estrādes nav īsti piemērotas platības, kur telti uzstādīt, – vai nu vieta ir par zemu, vai slīkšņaina.
2. Valkas Alus festivālā savu alu tirgoja arī Tērvetes alus darītava. Tās pārstāvis Askolds Valbahs “Ziemeļlatvijai” atklāti atzīst, – “cilvēki nenāca”.
“Cilvēki alu dzer vienmēr, taču tad pasākumos ir jābūt trīs lietām: labam laikam, labai mūzikai un labam noskaņojumam, un Valkā šoreiz sliktā laika dēļ visas trīs lietas nevarēja garantēt. Vēl kolēģe teica, ka pa pļavu pārvietoties vajadzējis ar gumijniekiem. Arī citur pasākumi notiek pļavās, bet tad pļavas ir meliorētas. Ja cilvēki brauc uz pasākumu, tad viņi skatās, kāds būs pasākums kopumā, un grib tajā komfortabli justies,” piebilst A. Valbahs.
