Atnāciet pie manis, mani mīļie, Pavasarī, kad viss ziedos būs, Un arī vasarā, kad saules stari siltie Pār mūsu pļavām savu gaismu lies. Jūs atnāciet pie manis, mani mīļie, Rudenī, kad vārpas smagas briest, Un arī ziemas salā bargā, Par mani vienu sveci aizdedziet. Arī es jūs apmeklēšu domās, Kad grūti būs un sāpju smaga sirds. Es klusēšu un visu uzklausīšu, Tik padomu es nespēšu jums sniegt. Atnāciet pie manis, mani mīļie, Un ziedus nolieciet, lai laimīgs varu būt, Ka jūsu sirdīs esmu vēl arvien, Un manu plecu jūtat blakus sev.
