Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM) šā gada sākumā aktualizējusi savas pakāpenisko un izlases ciršu vadlīnijas, izpētot iepriekšējo mežinieku atziņas un apkopojot pašu iegūto praktisko pieredzi pēdējos gados.
15 gadus ilgu pieredzi, veidojot šādas cirtes Smiltenes piepilsētas mežu atsevišķās mežaudzēs, šajā jomā uzkrājuši LVM Austrumvidzemes mežsaimniecības speciālisti. Pakāpeniskās un izlases cirtes pie Smiltenes ir izpildītas aptuveni 20 hektāru lielā platībā.
Iedzīvotājiem patīkLai dalītos pieredzē, aizvadītajā nedēļā AS “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecības speciālisti Smiltenes novadā mācību seminārā ar izlases ciršu piemēriem iepazīstināja kolēģus no Austrumvidzemes un Rietumvidzemes mežsaimniecībām – mežizstrādes, mežkopības un plānošanas vadītājus un vides speciālistus, kuri realizē valsts meža apsaimniekošanu reģionos.Pēc semināra teorētiskās daļas klātienē tika apskatīti divi pakāpenisko un izlašu ciršu objekti Smiltenes piepilsētas mežos (starp Meža ielu un Saltupu ceļu un pie Zaķu ielas) un viens Launkalnes pagastā – Vijas upes aizsargjoslā aiz “Silenieku” mājām. “Ziemeļlatvija” jau vairākkārt rakstījusi par izlases cirtēm, ko LVM veikusi Smiltenes piepilsētas mežu atsevišķās mežaudzēs un ko uzrunātie smiltenieši vērtējuši atzinīgi.“Tagad ir labāk. Mežs izskatās sakoptāks un ir gaišāks. Tikai ar laiku vajag attīrīt pamežu un pavasaros sakopt ceļa malas, tās noplanējot,” “Ziemeļlatvijai” teic smiltenietis Ivars Upītis, kurš dzīvo Meža ielā, netālu no meža, kur veikta šāda izlases cirte. Viens no LVM stratēģiskajiem mērķiem ir apsaimniekot mežu līdzsvarotā un sabiedrībai saprotamā un akceptētā veidā, it īpaši mežos, kuri ir nozīmīgi sabiedrībai, kā atpūtas (rekreācijas) vietas, uzsver Gunta Dudele, LVM Austrumvidzemes reģiona plānošanas vadītāja. Viņa norāda, ka mežiem atkarībā no to izvietojuma un sugu sastāva mežaudzē un mežaudzes vecuma apsaimniekošana var būt dažāda, tāpēc, izstrādājot meža apsaimniekošanas plānus, tiek izvērtēti mežu masīvi, to saimnieciskā, ekoloģiskā un sabiedriskā nozīme. Mežu apsaimniekošanai pilsētu, ciemu, autoceļu tuvumā un vietās, kur mežaudzēm ir svarīga loma sugu un biotopu saglabāšanā, kā arī ūdeņu aizsargjoslās, tiek piemērota atšķirīgāka, vietai atbilstoša meža izmantošana un atjaunošana. Tāpēc LVM šā gada sākumā ir aktualizējusi savas pakāpenisko un izlases ciršu vadlīnijas.
Priedei vajag sauliSvarīgākais papildinājums ir tas, ka pieņemot lēmumu kā, kur un cik lielā platībā veikt pakāpenisko vai izlases cirti, vienlaikus ir jāsastāda rīcības plāns, kāda koku suga tiks veicināta vai mākslīgi stādīta jaunā meža ieaudzēšanai un augšanai kopā ar atstātajiem kokiem, uzsver G. Dudele.“Tāpat jābūt plānam, kā veikt atsevišķu koku vai koku grupu nociršanu, pēc iespējas mazāk bojājot jaunos kociņus. Koku retināšana pēc četriem līdz 10 gadiem nepieciešama, lai uzlabotu apgaismojumu. Īpaši tas ir svarīgi, lai labi augtu jaunās priedītes. Austrumvidzemes mežsaimniecībā pakāpeniskās cirtes pirmais paņēmiens ir izpildīts vairāk nekā 200 ha platībā, un iegūtie rezultāti tiek izvērtēti. Jaunie kociņi mežaudzēs zem vainagiem ir gan dabiski atjaunojušies, gan mākslīgi stādīti sagatavotā augsnē. Par to arī seminārā dalījāmies ar atbildīgajiem vadītājiem no Rietumvidzemes mežsaimniecības, jo esam uzkrājuši pieredzi, konstatējuši trūkumus, atraduši risinājumus un turpinām meklēt veidu, kā labāk sasniegt mērķi, lai jaunais mežs cirtē ienāk pēc iespējas ātrāk. Kolēģi izteicās atzinīgi un uzskatīja, ka objekti ir pamācoši. Veiktās pakāpeniskās cirtes pie Smiltenes ir labas vietas, lai novērtētu rezultātu un plānotu darbības, kā veicināt jauno kociņu augšanu, un lai jaunās priedītes būtu ne tikai pietiekošā skaitā, bet arī stingras un noturīgas. Priede ir gaismas prasīga suga. Par to arī pārliecina apskates vietas. Tāpēc kailcirte ar saglabātiem ekoloģiskajiem kokiem būtu vispiemērotākā apsaimniekošana – saimnieciski efektīvākais un izdevīgākais veids jauna meža audzēšanai, taču pilsētu administratīvajā teritorijā tā ir aizliegta,” norāda G. Dudele.Valsts mežos ir lielas platības, kas nav definētas kā saimnieciskie meži, bet gan kā meži, kuros ir svarīgi divi aspekti: koksnes ražošana un vides aizsardzība. Pēc LVM pieredzes pakāpeniskās un izlases cirtes pie šādiem normatīvajiem aktiem (jau minētā kailciršu aizlieguma) ir piemērotākais paņēmiens šādu mežu apsaimniekošanā un jauna meža audzēšanā, kaut arī salīdzinājumā ar kailcirtēm ir saimnieciski dārgāka metode.
