Kopš Smiltenē ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūve sākusies Mētras ielas posmā, arī tur daži iedzīvotāji savāc veco ielas bruģakmeni.
Kopš Smiltenē ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūve sākusies Mētras ielas posmā, arī tur daži iedzīvotāji savāc veco ielas bruģakmeni.
“Pati redzēju, kā cilvēks ar ķerru stāvēja klāt un pēc tam aizveda akmeņus uz savu sētu. Vai tiešām pilsētai pašai nevajag tik labu mantu?” “Ziemeļlatvijai” taujā Mētras ielas iedzīvotāja.
Apzinoties, ka viens kubikmetrs šādu ar rokām skaldītu akmeņu maksā ne jau simtus, bet tūkstošus latu, viņai rokas neceļoties piesavināties tos sev. Taču, ja pilsētas pašvaldība joprojām par akmeņiem neizrādīšot interesi un neliegšot tos ņemt privātpersonām, arī viņa sekos dažu apkārtējo māju iedzīvotāju piemēram.
“Ja nevienam nevajag, tad es arī ņemšu,” saka sieviete, “citādi ar savu godīgumu palikšu bez tik vērtīgas mantas. Tikai lai pēc tam kādam nav iebildumu, ka esam paņēmuši akmeņus.”
Par to, ka atsevišķi smiltenieši uz savu privātmāju pagalmiem nogādā būvdarbu laikā izlauztos Raiņa ielas vecā seguma akmeņus (tie skaldīti aizvadītā gadsimta 20. gados), vietējā pašvaldība iedzīvotāju nodoto informāciju saņēma ceturtdien. Tomēr vēl otrdien atsevišķu māju pagalmos bija redzamas lielas akmeņu kaudzes, un, pēc Mētras ielas iedzīvotājas stāstītā, akmeņu savākšana turpinājās pat dienas laikā.
“Ziemeļlatvija” jau publicējusi Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētāja Aināra Mežuļa brīdinājumu: šie akmeņi ir pilsētas īpašums, jo ielas pieder pilsētai, un privātpersonām nav tiesību tos nest uz saviem pagalmiem.
Vakar Smiltenes pilsētas domē “Ziemeļlatvija” uzzināja, ka būvdarbu veicējiem, firmas J.S.
