Mežizstrādes uzņēmums ar
70 gadu ilgu pieredzi akciju sabiedrība “Strenču mežrūpniecības saimniecība” ir mainījusi nosaukumu un no šā gada 23. maija ir akciju sabiedrība (AS) “PATA Strenči”, viens no “PATA” grupas uzņēmumiem.
Izmaiņas ir veiktas tikai AS “Strenču mežrūpniecības saimniecība” juridiskajā nosaukumā. Uzņēmuma struktūrā un darbības virzienos izmaiņas nav notikušas.
2016. gadā “PATA Strenči” strādāja ar 9,399 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 7,3 procentiem vairāk nekā 2015. gadā. Kompānijas peļņa pieauga par 44,2 procentiem un sasniedza 519 404 eiro.
Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā ir 65 cilvēki.
“2003. gadā SIA “PATA” kļuva par lielāko AS “Strenču mežrūpniecības saimniecība” akciju turētāju. Tagad arī mums ir pienācis laiks pievienoties vienam no lielākajiem mežu apsaimniekošanas un zāģmateriālu ražošanas zīmoliem Baltijas reģionā. Mainoties uzņēmuma nosaukumam, arī mūsu sadarbības principi paliek tie paši. Visas no šobrīd spēkā esošajiem līgumiem izrietošās tiesības un pienākumi paliek saistoši, bez papildu korekcijas veikšanas. Nemainīgi paliek arī uzņēmuma rekvizīti. Izmaiņas ir veiktas vienīgi nosaukumā,” skaidro AS “PATA Strenči” valdes priekšsēdētājs Andris Krastiņš.
– Jau minējāt, ka izmaiņas nav notikušas arī uzņēmuma struktūrā un darbības virzienos. Kādi tie ir?
– Turpinām nodarboties ar mežizstrādi un mežsaimnieciskajiem darbiem. Piedāvājam privātajiem mežu īpašniekiem pilnu meža apsaimniekošanas ciklu: augsnes sagatavošanu, meža stādīšanu, meža kopšanu un cirsmu izstrādi. Piedāvājam arī visdažādākās sadarbības formas. Palīdzam sagatavot meža taksāciju, stigot cirsmas, sagatavot pieteikumus koku ciršanas apliecinājumu saņemšanai un sagatavot iesniegšanai pārskatus par saimnieciskās darbības veikšanu. Esam gatavi iesaistīties un palīdzēt privātpersonām Eiropas Savienības līdzekļu piesaistē meža atjaunošanā. Pagaidām tas vēl ir spēkā līdz 2020. gadam. Esam ievērojuši, ka mežu īpašumi nonāk tādu cilvēku rokās, kuri skatās uz mežu nevis kā uz ātru naudas ieguves avotu, bet kā uz ieguldījumu ilgtermiņā un kuri saprot, ka mežs tādā gadījumā prasa arī attiecīgu apiešanos. Ir jāstāda jauns mežs un jākopj.
Savukārt mūsu ilgtermiņa sadarbības partneris ir akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”. 2016. gadā startējām konkursā un no šā gada atsākam sniegt akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” (LVM) mežizstrādes pakalpojumus (kokmateriālu sagatavošanu un pievešanu līdz ceļam). Uz šā pamata, ņemot vērā to, ka daļa mūsu tehnikas strādā valsts mežos un sniedz pakalpojumu LVM, mēs paplašinām savu tehnikas parku. Šogad iegādājāmies jaunu harvesteri un jaunu forvarderi. Tūlīt saņemsim vēl vienu jaunu harvesteri un forvarderi. Līdz gada beigām paredzēts nopirkt vēl vienu tehnikas komplektu. Līdz ar to mūsu uzņēmumā nāk klāt papildu darba vietas. Vakances ir jau tagad un būs vēl.
– Jau norādījāt, ka “Strenču mežrūpniecības saimniecība” tika dibināta 1947. gadā. Uzņēmuma nosaukums nomainīts apaļas jubilejas gadā.
– Tas tiešām sanācis interesanti. Kolēģiem jau teicu, ka ir noslēdzies 70 gadu posms. Taču mainās tikai nosaukums. Uzņēmums paliek tas pats, ar savām tradīcijām. Ir darbinieki, kuri uzņēmumā strādā 20 vai pat 30 gadus. Aprīļa nogalē sarīkojām mazu jubilejas vakaru, pieaicinājām arī bijušos darbiniekus, skatījāmies vecās fotogrāfijas, uzzinājām jaunus, interesantus faktus. Mans vietnieks Reinis Muižnieks (AS “PATA Strenči” Meža resursu daļas vadītājs – redakcijas piezīme) Strenčos bija painteresējies un uzzinājis, ka skola vāc visādus faktus, piemēram, avīžu izgriezumus par “Strenču mežrūpniecības saimniecību”. Nav tā, ka Strenču pilsētā uzņēmums ir aizmirsts. Runājot par vēsturi, “Strenču mežrūpniecības saimniecība” 1974. vai 1975. gadā bija aizsākusi interesantu tradīciju, kas vēlāk gan apsīka, – iepazīstināt radošo profesiju pārstāvjus ar to, kas ir mežs un meža darbi. Fotogrāfijās redzams, ka viņu vidū bijuši Andrejs Dripe, Imants Ziedonis, Gunārs Priede, Pēteris Pētersons. Nezinu, vai mēs pie šās tradīcijas varam atgriezties, bet jau vairākus gadus darām ko citu: rīkojam ekskursijas skolēniem, lai bērniem uzskatāmi parādītu, kā no sēklas tiek izaudzēts mežs un novākta meža raža, parādītu to, ka arī Latvijā var strādāt un nav jāstrādā tikai mazkvalificēts darbs. Proti, darbā ar meža tehniku ir vajadzīga zināma kvalifikācija un prasmes. Mūsu uzņēmums sedz visus skolēnu ekskursijas izdevumus.
– Iepriekš sadarbojāties ar nu jau reorganizēto Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolu. Šopavasar sarīkojāt ekskursiju Strenču novada vidusskolas 5., 6. un 8. klases skolēniem. Pēc ekskursijas viena no skolniecēm rosināja tādas noteikti rīkot arī nākamgad, jo pusaudži paši tādas lietas nevarot uzzināt, bet tās paplašinot viņu redzesloku.
– Ja skolas nākamgad izrādīs interesi, tad laipni lūgti! Smiltenē šī tradīcija šogad izpalika saistībā ar skolu reformu, bet varbūt nākamgad atjaunosies. Pagājušajā gadā “PATA” uzņēmumu grupā atjaunojām vēl kādu tradīciju – meža darbinieku profesijas sacensības, kas notika Saldus pusē. Sarīkojām lielu pasākumu. Visu dienu meža poligonā, līdzjutēju uzmundrināti, sacentās harvestera un forvardera operatori un kokvedēju automašīnu vadītāji, kuriem bija drosme parādīt savas prasmes. Gribētu šo tradīciju turpināt. Mums nāks klāt jauna tehnika, būs vairāk darbinieku, un mēs dotu iespēju viņiem kopā sacensties.
Uz sadarbību aicina skolas; skolēni rosina turpināt
Akciju sabiedrība “PATA Strenči” arī šopavasar turpinājusi savu tradīciju un sarīkojusi vairāku klašu skolēniem ekskursiju, sedzot visus izdevumus, lai pusaudži redzētu, kā no sēklas tiek izaudzēts mežs un tiek novākta meža raža – koksne.
Šoreiz “PATA Strenči” ekskursiju piedāvāja Strenču novada vidusskolai. Atsaucās 5., 6. un 8. klase. Skolēni viesojās akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Strenču kokaudzētavā un Vijciema čiekurkaltē, redzēja, kā cirsmā Valkas novada Ērģemes pagastā strādā AS “PATA Strenči” mežizstrādes tehnika, turpat tika pacienāti ar pusdienām un pēc tam mežā sacentās viņiem saistošās aktivitātēs, piemēram, baļķa pārzāģēšanā ar rokas zāģi. No meitenēm to visātrāk izdarīja Betija Strautniece (27 sekundēs), no zēniem – Reinis Zanders (20 sekundēs).“Atrakcijas mežā bija visinteresantākās. Tad vēl man bija interesanti Vijciema čiekurkaltē. Pat nezināju, ka tāda Latvijā ir (Vijciema čiekurkalte ir viena no vecākajām Latvijā, sākusi darboties 1895. gadā – redakcijas piezīme),” “Ziemeļlatvijai” iespaidos dalās Liliāna Ozola no 8. klases.Liliāna domā, ka šādas ekskursijas vajadzētu rīkot arī nākamajos gados. Viņai pašai meža darbi gan nav sveša lieta, jo mežā strādā meitenes tētis, Liliāna agrāk viņu mežā apciemojusi, un tētis viņai izrādījis, kā strādā harvesteris.“Taču paši mēs tādas lietas par mežu nevaram uzzināt, tāpēc vajag cilvēkus, kuri to stāsta un rāda, kā bija šajā ekskursijā. No katra paša interesēm atkarīgs, cik daudz katrs skolēns klausās. Taču zināšanu loks tāpat paplašinās, un varbūt kādam rodas interese vēlāk strādāt tādu darbu mežā,” spriež Liliāna.
