Sestdien Valkas novada bērnu un jauniešu centrā “Mice” notika Ziemeļvidzemes mazpulku rudens forums, kurā piedalījās 12 mazpulku dalībnieki no bijušā Valkas rajona teritorijas, Jaunpiebalgas, Druvienas un Gaujienas.
Šādi saieti notiek ik gadu, un tajos izvērtē mazpulcēnu kopīgos un individuālos projektus. Lielie mazpulcēnu forumi par aizvadītā gada rezultātiem šoreiz notiek nevis četras reizes katrā reģionā, bet 10 Latvijas pilsētās. Palielinot forumu skaitu, mazpulcēniem ir lielākas iespējas aizbraukt uz to vai citu vietu.Burkānus audzē tonnāmPagājušā mācību gada laikā nozīmīgākie projekti mazpulcēniem bija akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” atbalstītais “No čiekura līdz lietaskokam” un “Ar burkāniem savā zemē”, kuru atbalstīja zemnieku saimniecība “Ezerkauliņi”. Bērni līdz 11 gadu vecumam tos audzēja nelielos daudzumos, bet vecākie – lielākās platībās. Īsta rekordiste ir Lāsma Harkina, kura izaudzēja divarpus tonnas. Tiesa, standartiem atbilstoša bija tikai tonna, kuru pārdeva “Ezerkauliņiem”, bet pārējos atdeva vietējiem bērnudārziem.Vijciema pamatskolas mazpulka vadītāja Anita Lotiņa atzina, ka bērniem ļoti paticis šis pasākums. “Mums arī labi veicās. Projektā “Burkāni atgriežas” otrās vietas ieguva Signe Lūsa un Kristaps Palejs. Savukārt 3. vietu dažādo projektu grupā žūrija piešķīra Sandijai Beikmanei un Amandai Cerbulei par pagasta mazpulka vēstures pētīšanu,” stāsta A. Lotiņa.Diena aizskrēja nemanotSavukārt Palsmanes mazpulka vadītāja Inita Biķe uzskata, ka pasākums bija lieliski un interesanti organizēts. “Mūsu bērni bija ieguldījuši lielu darbu projektā “Visapkārt mežs”. Atzinību par palīdzību saņēma Ābeļu ģimene un Kristīnes Pēčas ģimene. Mazpulcēni pētīja meža daudzveidību, dzīvnieku un putnu valsti dažādos gadalaikos. Ikvienam no mums tas bija nozīmīgi jaunas pieredzes un zināšanu ieguvē,” uzskata I. Biķe.Arī Kārķu mazpulka vadītāja Vallija Ābele šo pasākumu uzskata par ļoti pārdomātu un teicami organizētu. “Tā jau nedomāju tikai es. To bez liekuļošanas apliecināja arī Alūksnes un citu novadu mazpulcēni. Bērniem ļoti patika koncerts. Jāpriecājas, ka joprojām varam sarīkot šādus pasākumus ar tik daudz zinošu speciālistu piedalīšanos. Diena aizskrēja nemanot,” smaida V. Ābele.Piedalās bijušie mazpulcēniBurkānu audzētāju projektus vērtēja novada lauksaimniecības speciālistes Valda Empele un Ilona Krūmiņa. Savukārt trīs grupās strādājošos meža projektu izstrādātājus vērtēja meža lietu zinātāji Normunds Ģērmanis, Ritvars Ozoliņš un kokapstrādes speciālists Valdis Šaicāns. Vienu darba grupu vadīja Ieva Veģere no ZAAO. Tajā notika lasījumi par vides aizsardzības lietām, atraktīvas spēles un konkursi. Dalībnieki uzzināja, kā labāk taupīt un mazāk tērēt enerģiju.Saieta dalībnieki saņēma sponsoru gatavotās krūzītes. Forumu no personīgajiem līdzekļiem tradicionāli atbalstīja arī ASV dzīvojošais latvietis Arvīds Bļodnieks. “Mices” un J. Cimzes mūzikas skolas audzēkņi bija sagatavojuši nelielu koncertu. Pēc darba grupu rezultātu prezentācijas notika arī brīvas radošās izpausmes, kuras sagatavot palīdzēja Kristīne Ganiņa, Edīte Ābena, Egita Stahovska un Līvija Kreile. Notika arī tradicionālais tirdziņš, kuru palīdzēja organizēt bijušie mazpulcēni Rihards Grāvis un Agris Krastiņš. Daļa mazpulcēnu devās ekskursijā uz ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, bet citi bijušā mazpulcēna Valdas Bratčikovas vadībā apmeklēja policiju.Viens mazpulks nav karotājsMazpulku padomes projektu koordinatore Ilze Jukņeviča, jautāta, kā izskatās Valkas, Smiltenes un Strenču novada mazpulcēni visas valsts fonā, atbild, ka lielākais prieks ir par to, ka Valkā ir cilvēks, kurš spēj saturēt kopā un organizē darbam apkārtējo novadu mazpulkus. “Silvijai Doršai tas ļoti labi izdodas. Bez viņas uzmundrinājumiem te nebūtu tik lielu aktivitāšu. Visi semināri un konkursi, kas te notiek, ir ļoti dzīvīgi un saturā bagāti. Latvijā ir vietas, kur savā nodabā cīnās viens mazpulks un, piemēram, pussimts kilometru robežās nav neviena cita mazpulka. Arī Jaunpiebalgas mazpulcēni ir ieradušies Valkā, jo, visticamāk, ka viņiem tā ir vistuvākā vieta, kur notiek lielas aktivitātes. Tur, kur ir lielāka kompānija, notiek lielāka rosība un cits no cita var vairāk iemācīties,” skaidro I. Jukņeviča.
