Turcijas megapole piedāvā izklaides arī tad, kad tūrisma sezona beigusies.
Turcijas megapole piedāvā izklaides arī tad, kad tūrisma sezona beigusies
Izrādās, arī Turcijā līst. Turienes lietus lāses uz savas ādas var izjust, uz turku zemi aizbraucot mēnešos, kuri nav vietējās tūrisma sezonas balsti.
Ceļojumu aģentūras iesaka, – vislabāk uz Turciju doties no aprīļa līdz jūnijam vai no septembra līdz oktobrim. Smiltenietis Artis Beitiks ar saviem draugiem Stambulā atpūtās, kad Latvijā jau sākās ziema.
Nebija slikti. Kaut gan jūrā neviens – ne vietējie, ne ārzemju tūristi – nepeldējās, neraugoties uz vidēji plus 20 līdz 25 grādus silto gaisa temperatūru, Turcijas lielākajā pilsētā Stambulā izklaižu un atpūtas iespēju netrūkst jebkurā gadalaikā.
Turklāt ceļojums Artim izmaksāja salīdzinoši lēti. Aviokompānija “airBaltic” izvizināja par 126 latiem (tik kopā maksāja biļete turp un atpakaļ vienai personai). Septiņas diennaktis četrzvaigžņu viesnīcā vienai personai izmaksāja 106 latus, ieskaitot apdrošināšanu.
Ja naudas maz, naktsklubos labāk nedzert
“Turciju izvēlējāmies spontāni,” ceļojuma iepriekšēju neplānošanu no savas puses neslēpj Artis. “Uz turieni brauca pazīstamas meitenes un piedāvāja doties līdzi. Nekas labāks nebija padomā, tāpēc piekritām.”
Jauniešiem septiņās dienās Stambulā nebija garlaicīgi. Šo laiku viņi pavadīja, dienā apskatot pilsētu, tās ievērojamākās celtnes un tirgus, ar kuģīti braucot pa Bosfora šaurumu, peldoties termālajos baseinos, bet vakaros atpūšoties kafejnīcās vai naktsklubos.
Tiesa, naktsklubu apmeklējums Stambulā nav lēts. Arta kompānija novērtēja tikai vienu no šīm lielpilsētas iestādēm. Turienes publika, – turku vīrieši vidējā vecumā un jaunas krievietes. Daļa no viņās – konsumatores. Artis skaidro, ka tā sauc glītas, jaunas sievietes, kuras izklaidē naktsklubu publiku – apsēžas pie galdiņiem, aprunājas, taču par to apmeklētājiem viņām jāizmaksā dzērieni.
Stambulas kafejnīcās un naktsklubos alkohols maksā dārgi. Artis min piemēru. Par 50 gramiem rakijas jeb vīnogu vai plūmju degvīna jāšķiras no aptuveni sešiem dolāriem. Var gan izvēlēties cenas ziņā lētāko alu. Garšojot labi.
Kopumā pasēdēšana naktsklubā vienam cilvēkam izmaksājot līdz 100 dolāriem, neatļaujoties pārmērības.
Apkārt nepārtraukti spieto viesmīlis
Dārdzību turki cenšas kompensēt ar augstu apkalpošanas līmeni. Stambula Artim vispirms asociējas ar izcilo servisu un attieksmi pret klientu. Lai kurā kafejnīcā vai bārā apmeklētājs ieietu, visur viņu uzņem kā mīļu, gaidītu viesi. “Visu laiku viesmīlis staigā apkārt un prasa, vai kaut ko nevajag. Tiklīdz kāds no apmeklētājiem izsmēķē cigareti, tā uzreiz aiznes pelnu trauku. Pie rakijas nes klāt kazas sieru vai augļus medū,” piemērus min smiltenietis.
Kopā ar draugiem viņš Stambulas kafejnīcās vai bistro nogaršoja vietējās grilētās zivis, vistas gaļas ēdienus un dažādi pagatavotu jēra gaļu ar rīsiem (tur rīsi esot ļoti gardi). No ielu pārdevējiem latvieši pirka kebabus.
Zinātāji iesaka Stambulā noteikti pagaršot zivs kebabus – svaigi izceptas, mīkstā maizē ieliktas skumbrijas, kurām pārkaisīti sīpoli. Šos fish – kebabus pasniedz ar dārzeņu salātiem.
Viesnīcas brokastu galdā gan vietējo ēdienu eksotiku velti meklēt. Tur tūristus baro, ievērojot visām valstīm kopīgos standartus.
Lieko bagāžu lidostā atņem
Stambulas viesnīcu, kurā mitinājās latvieši, tobrīd pārsvarā aizņēma krievi un arī kazahi, tikai skaitliskā mazākumā. Artis ievērojis, ka krievu ierašanās mērķis Turcijas megapolē nav laiska atpūta, bet gan preču rosīga iepirkšana savas plašās zemes veikaliem.
“Turciju izvēlējāmies spontāni. Uz turieni brauca pazīstamas meitenes un piedāvāja doties līdzi. Nekas labāks nebija padomā, tāpēc piekritām.”
Turcijā ir izdevīgi pirkt ādas izstrādājumus, zeltlietas, apģērbus un saimniecības preces. Stambulas tirgus rajonā ir veikali, kuros apģērbu vienā eksemplārā nemaz nepārdod. Pērciet vairumā! Krievu kompānijas nodarbojas ar preču piegādi no Stambulas uz jebkuru vietu Krievijā.
Turcijā var norēķināties gan ar dolāriem, gan ar turku lirām. Kurss atšķiras par aptuveni 15 santīmiem, taču reāli šo starpību neviens neņem vērā.
Artis uz Latviju aizveda no dzelzs lietu šaha figūru komplektu (roku darbs!) un ūdenspīpes – sev un darba kolēģim. Viņš gan brīdina, ka Turcijas apceļošanas laikā pārlieku lielā iepirkšanās azartā nevajag iekrist. “Ielidojot Latvijā, visiem lidmašīnas pasažieriem pārbaudīja bagāžu. No trešajām valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, preces var ievest tikai 175 eiro vērtībā. Visu, kas neatbilst prasībām, atņem,” pieredzē dalās smiltenietis.
Baseinos – kopā ar spalvainiem turkiem
No apskates objektiem Stambulā Artis iesaka Svētās Sofijas katedrāli (izgaismotā ēka īpaši skaista esot naktīs), sultāna Ahmeda jeb Zilo mošeju, Lielo tirgu (viens no lielākajiem slēgtajiem tirgiem pasaulē) un Garšvielu tirgu, kā arī izbraucienu ar kuģīti pa Bosfora šaurumu. Proti, Stambula atrodas gan Eiropā, gan Āzijā, kuras šķir Bosfora šaurums, un ir vienīgā metropole pasaulē, kura izvietojusies divos kontinentos. Ar kuģīti latvieši izbrauca pat atkārtoti, jo pirmajā dienā skatu uz Bosforu aizsedza lietus.
Var arī aiziet uz turku pirtīm vai termālajiem baseiniem, ja vien nav sevišķu prasību pret higiēnas normām. Artim gadījās tā: “Kad smidzināja lietus, aizgājām uz termālajiem baseiniem, kuros pārsvarā atpūtās daudz spalvainu turku. Ūdens virspusē peldēja spalvu kumšķi. No higiēnas viedokļa bija, kā bija, tomēr mēs nopeldējāmies.”
Pa Stambulu latvieši klejoja bez gidu palīdzības, paļaujoties uz karti un sabiedrisko transportu, galvenokārt tramvajiem. Apmaldījās tikai reizi un ieklīda turku guļamrajonā, kurā bez daudzstāvu mājām neredzēja neko citu – ne veikalus, ne kafejnīcas, ne frizētavas.
Skarbi, – asinis pie kafejnīcas
Esot Stambulas tūristu kvartālos, par valodu barjeru nav jāraizējas. Daudzi turki prot gan angliski, gan krieviski. Mācīties valodas viņus spiež bizness, jo tādējādi vieglāk pārdot preces.
Kaut arī turki atstāj dzīvespriecīgas, vitālas tautas iespaidu, Stambulā pavadītajā nedēļā Artis dzirdēja par vairākām pašnāvībām. Vienai no tām pēdas – asins peļķi uz ietves un izsistu bruģa fragmentu – viņš pat redzēja netālu no latviešu kompānijas iecienītās kafejnīcas. “Prasījām tuvējā veikala saimniekam, kas noticis. Kāds pašnāvnieks esot izlecis pa daudzstāvu mājas logu un nosities.”
Šis notikums vēlāk aizmirsās, baudot Stambulas dzīves gaišās puses.
“No ārzemēm esmu bijis vēl tikai Īrijā un Vācijā. Uz Turciju gribu aizbraukt vēlreiz, bet tikai tūrisma sezonā, kad spīd saule, ir silts un var peldēties,” saka smiltenietis.
Pat, lai tikai izpētītu megapoli Stambulu, ar nedēļu nepietiek. “Noteikti vēlos Stambulā pavadīt laiku vēl, jo tur palika tik daudz kas neredzēts un neiepazīts,” secina smilteniete Baiba Sokolova. Stambulā viņa bija pērn vasarā kopā ar Tautas deju ansambli “Ieviņa”.
“Ielas Stambulā ir cilvēku pilnas, skaļas, bet pārsvarā ar pozitīvu noskaņu. Auto signalizēšana rada interesantu pieskaņu pilsētas ritmam. Ikvienā mazajā veikaliņā manāma tirgus gaisotne. Uz katra stūra pircējus ar trikiem piesaista saldējuma pārdevēji, piedāvājot ļoti garšīgus saldējumus. Tie garšo pavisam citādāk, nekā Latvijā nopērkamie,” iespaidus atceras Baiba.
***
Ko skatīt stambulā?
Bazilikas cisternu – VI gadsimtā celtu milzīgu pazemes tvertni pilsētas apgādei ar ūdeni;
Bulgāru Sv. Stefana baznīcu – 1898. gadā celtu baznīcu no tērauda;
Sultāna Ahmeda mošeju – celtu 1609. – 1616. gadā;
Ajasofjas muzeju – 537. gadā pabeigto Svētās Gudrības jeb Svētās Sofijas katedrāli;
Dolmabahčes pili – krāšņāko un dārgāko Osmaņu sultānu uzbūvēto pili;
Jaunavu torni – torni uz salas Bosforā;
Lielo tirgu – vienu no lielākajiem slēgtajiem tirgiem pasaulē.
No Vikipēdijas
