Dzidra Nātra, Ata Sausnīša skolotāja Smiltenes vidusskolā: Ata klasei mācīju ķīmiju un dabas zinības. Tā bija cita, brīnišķīga paaudze. Klase kopumā un katrs skolēns atsevišķi bija burvīgi.
Dzidra Nātra, Ata Sausnīša skolotāja Smiltenes vidusskolā:
“Ata klasei mācīju ķīmiju un dabas zinības. Tā bija cita, brīnišķīga paaudze. Klase kopumā un katrs skolēns atsevišķi bija burvīgi.
Aiz viņiem stāvēja kolosāli vecāki.
Arī Ata un viņa brāļa Kārļa vecāki bija ļoti jauki. Šajā ģimenē bija tāda godprātība vecāku un bērnu savstarpējās attiecībās! Atis un Kārlis to visu ir devuši atpakaļ saviem vecākiem. Tas bija redzams ik uz soļa līdz vecāku pēdējam brīdim. Tā vajadzētu būt starp paaudzēm. Vecāki dod bērniem, un bērni pēc tam atmaksā.
Atis skolā bija brīnišķīgs skolnieks. Ļoti labi mācījās. Bija ļoti nosvērts un korekts. Savu solīdo attieksmi sadzīvē viņš saglabājis līdz pat šim laikam. Ierodoties savā skolā 1. septembrī, viņš ne reizi neaizgāja garām, nepienācis un ļoti jauki neparunājies.
Par to, ka Atis dzīvē nokļuvis līdera pozīcijās, es, taisnību sakot, brīnos. Skolā viņam nepiemita tendence būt izteiktam līderim. Tagad domāju, ka viņā tas ir bijis iekšā un vēlāk radās labvēlīga situācija tā atraisīšanai. Skolā Atis to nepieteica. Iespējams, tolaik bremzējošs faktors varēja būt ģimenē ļoti izteiktā pietāte pret cilvēkiem.
Es nevaru iedomāties, ka tās paaudzes skolēniem varētu būt konflikti ar kādu no pedagogiem. Tāda lieta nepastāvēja, jo to nepieļāva audzināšana ģimenēs. Ģimenei ir ļoti svarīga loma bērna personības veidošanā. Skola saņēma jau gatavu produkciju un turpināja attīstīt to, kas radies ģimenē.”
