Šis laiks ir ļoti sarežģīts arī mūsu zemītei. Daudzi latvieši, lai izdzīvotu, ir spiesti doties brīvprātīgā trimdā, lai nopelnītu sev un savai ģimenei. Tajā pašā laikā mūsu zemīti izpārdod svešiniekiem, kuriem tā nav ne vajadzīga, ne arī ko nozīmē, bet mūsu zemniekiem, kuri gribētu strādāt un vairāk audzēt labību, tās pietrūkst.Šis gads nāk arī ar divām vēlēšanām un līdz ar to ar daudziem tukšiem solījumiem un atklātu ņirgāšanos par savu tautu. Mēs, rakstošie, savas tautas patrioti arī varam atbalstīt savu zemīti, savu Latviju, jo citas mums nav un arī nebūs. Tāpēc aicinu uz dzejoļu un citu literāro formu akciju “Ar spalvu pret necieņu!”.
Sargāsim
Raud atkal latvju tauta,Raud tēvu zeme, pļavas, meži, lauki.Raud sirmais ozolsSen aizmirstā gaismas kalnā.
Sadosimies atkal visi rokās,Baltijas ceļā kā reiz jau bijām.Slēgsim mūsu zemi dzīvā ķēdē,Aizliegsim izpārdot svešiem to.
Lai sodām tos, kam vērtība tik naudā!Lai svešie mūsu tautas spēku redz!Lai senčiem nav jākaunas par mums!Lai paaudzēm daudzām Latvija plaukst!
Pietiek pelavas vējā kaisīt!Pietiek nabadzībā tautu vest!Lielīties par to, ka atkal kāds latvietisUz svešu zemi strādāt brauc!
Kurš teiks:“Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai?”Kurš dziedās:“Kurzemīte, Dievzemīte”“Kur palika sirmie Dievi,Brīvie tautas dēliņi?”
“Kas cilvēks ir bez Dzimtenes?Bez savas zemes, savām mājām?”“Gaismu sauca,Gaisma ausa.”Sauksim visi “Svētu piles vārdu!”
(Piebilde: dzejolī izmantotas rindiņas no Ausekļa dzejoļa “Gaismas pils”, J. Jaunsudrabiņa “Kas cilvēks ir bez dzimtenes”, L. Breikša “Svēts mantojums”)
