Ģimene ir dabiska bērna attīstības un augšanas vide, un katram ir neatņemamas tiesības uzaugt šādā vidē.
Ģimene ir dabiska bērna attīstības un augšanas vide, un katram ir neatņemamas tiesības uzaugt šādā vidē. Bērnu un ģimenes lietu ministrija 2006. gadā turpina sabiedrības informēšanas programmu “Palīdzi bērnam izaugt”, un viens no programmas mērķiem ir informēt sabiedrību par audžuģimenes būtību, veicinot bērnu skaita samazināšanos ārpusģimenes aprūpes iestādēs.
Pagasttiesa ir pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde, un tās pienākums ir noskaidrot ģimenes, kurās nav pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana, un lemt par nepieciešamās palīdzības sniegšanu šīm ģimenēm. Ja vecāki ar bērnu apietas sevišķi slikti, nerūpējas par viņu vai nenodrošina uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību, pagasttiesa nodrošina ārpusģimenes aprūpi, un viena no tās formām ir bērna ievietošana audžuģimenē. Šāda aprūpe nepieciešama arī gadījumos, ja vecākiem ir faktiski šķēršļi, kas liedz iespēju bērnu aprūpēt (ilgstoša slimība, soda izciešana). Ievietošanas gadījumi var būt arī šādi: starp bērnu un viņa vecākiem izveidojusies konfliktsituācija; bērns ir atrasts; vecāki ir miruši.
Par audžuģimeni var kļūt laulātie vai persona, no kuriem viens ir vecumā no 25 līdz 60 gadiem, kuri iepriekš ieguvuši vismaz pamatizglītību, dzīvesvietas bāriņtiesā vai pagasttiesā uzrādot personu apliecinošus dokumentus, iesniedzot iesniegumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu un ģimenes ārsta izziņu par veselības stāvokli. Mēneša laikā pēc dokumentu saņemšanas tiek apsekoti ģimenes vai personas sadzīves apstākļi un izvērtēta piemērotība audžuģimenes pienākumu veikšanai. Ja personas tiek atzītas par piemērotām, viņas apgūst mācību kursu (60 akadēmiskās stundas) par tēmām: tiesiskais regulējums; bērna attīstība; saskarsme ģimenē; bērna aprūpe. Kursa beidzēji saņem apliecību. 15 dienu laikā pēc mācību beigām pagasttiesa veic pārrunas ar personām, lai konstatētu viņu gatavību iegūt audžuģimenes statusu, un pieņem lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu.
Bērnu audžuģimenē ievieto uz laiku, kamēr viņš var atgriezties savā bioloģiskajā ģimenē. Ja atgriešanās nav iespējama — līdz bērna adoptēšanai vai aizbildnības nodibināšanai. Par audžuģimenes pienākumu pildīšanu Bērnu un ģimenes lietu ministrija izmaksā atlīdzību — 80 latu mēnesī, pārskaitot uz personas norādīto IBAN kontu kredītiestādē vai uz pasta norēķinu sistēmas kontu. Audžuģimenē vienlaikus ievieto ne vairāk par trim bērniem, izņemot gadījumus, ja ievieto brāļus un māsas. Var ievietot arī citas pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošus bērnus. Pašvaldība, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, izmaksā pabalstu uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei. Šo atlīdzību maksā pēc katras pašvaldības ieskatiem. Kārķu pagasta padome pieņēmusi saistošos noteikumus “Pabalsti audžuģimenei bērna uzturēšanai”, kas nosaka, ka pabalsts bērna uzturam ir 70 latu mēnesī par katru audžuģimenē ievietoto bērnu, kura dzīvesvieta deklarēta Kārķu pagastā. Pēc līguma par bērna ievietošanu audžuģimenē noslēgšanas piecu darbdienu laikā izmaksā vienreizēju pabalstu 100 latu apmērā viņam nepieciešamā apģērba un mīkstā inventāra iegādei.
Audžuģimenes pienākums ir nodrošināt bērnam viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus, sociālo un medicīnisko aprūpi, audzināšanu un izglītību. Bērna personiskās un mantiskās intereses attiecībās ar vecākiem un citām personām aizstāv pagasttiesa, izņemot gadījumus, kad viņu audžuģimenē ievieto, neatņemot vecākiem aprūpes vai aizgādības tiesības — šādos gadījumos bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās pārstāv vecāki.
Lai nepieļautu, ka bez vecāku gādības palikušais bērns augtu bez mājas izjūtas un mīlestības, bez iespējām gūt priekšstatu par dzīves modeli pilnvērtīgā ģimenē vai attiecībās ar personu, kas pret viņu izturas kā pret personību, ikviens Kārķu pagasta iedzīvotājs, kura mājās ir šīs vērtības, tiek aicināts izvērtēt savu atbilstību audžuvecāku statusam, šādi uz laiku dodot iespēju bērnam, kura vecāki nevar vai nevēlas par viņu rūpēties, augt labvēlīgā ģimeniskā vidē, nevis bērnunamā. Arī pati audžuģimene tikai iegūs — iespēju mācīties, pilnveidot sevi, tikties ar daudziem interesantiem cilvēkiem, iesaistoties audžuģimeņu kustībā, šādi paplašinot savu redzesloku, paziņu un draugu loku. Uz satikšanos!
