Lai pieminētu un godinātu pirmo Latvijas valsts Ministru prezidentu un ceturto Latvijas prezidentu viņa 140. dzimšanas dienā, Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis aicina svētdien, 3. septembrī, pulksten 12 uz atceres brīdi Valkā, Lugažu laukumā pie K. Ulmaņa pieminekļa.
Pirmdien, 4. septembrī, Latvijas nozīmīgajam valstsvīram K. Ulmanim apritēs 140. gadskārta. V. A. Krauklis “Ziemeļlatvijai” skaidro, ka atceres brīdis tiek organizēts svētdien ar mērķi, lai pirmdienas rītā un visu dienu K. Ulmaņa piemineklis būtu skaisti izpušķots. Viņš aicina valcēniešus apmeklēt šo pasākumu, kurā pēc īsas uzrunas varēs nolikt līdzi paņemtos rudens ziedus.
Vēstures fakti liecina, ka K. Ulmaņa darbība ir cieši saistīta arī ar Valku. Tieši Valkā K. Ulmanis veidoja politisko spēku “Latvijas Zemnieku savienība” un jau 1917. gadā Valkā aktualizēja jautājumu par Latvijas neatkarības pieprasīšanu. 1917. gada beigās Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija – Latviešu Pagaidu nacionālā padome, kas pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos. Savukārt 1918. gada novembrī Valkā pieņēma lēmumu, ka ir nepieciešams publiski deklarēt Latvijas valsts neatkarību. To arī izdarīja 1918. gada 18. novembrī Nacionālajā teātrī Rīgā, uz kuru atveda deklarāciju no Valkas.
“Ziemeļlatvija” atgādina, ka 6. augustā Valkas pilsētas kultūras namā notika muzikālā uzveduma “Valka. Latvija. Brīvība.” pirmizrāde, kurā Latvijas Nacionālā teātra aktieri kopā ar vietējiem pašdarbniekiem iejutās šī laika Latvijai ārkārtīgi svarīgajos vēsturiskajos notikumos.
Pieminekli K. Ulmanim Valkā svinīgi atklāja 2014. gada 15. novembrī. To radīja māksliniece, Valkas pilsētas Goda pilsone Arta Dumpe, akmeņkalis Ivars Feldbergs un arhitekts Aivars Zavadskis. Krūšutēls ir veidots pēc Kārļa Zāles 1937. gadā veidotā meta, ko savulaik pasūtīja Latvijas Valsts universitāte. 2,5 metrus augstais krūšutēls veidots no Somijas granīta, bet postaments – no Latvijas granīta.
