Smiltenē, ejot pa ielu vai pastaigājoties piepilsētas mežā, it īpaši Cērtenes apkārtnē, jābūt uzmanīgiem, jo pēkšņi pretī var izskriet saimnieka vaļā palaists suns.
Smiltenē, ejot pa ielu vai pastaigājoties piepilsētas mežā, it īpaši Cērtenes apkārtnē, jābūt uzmanīgiem, jo pēkšņi pretī var izskriet saimnieka vaļā palaists suns.
Uzrakstīt par to “Ziemeļlatvijai” ierosināja iedzīvotāji, kuri negrib piedzīvot šādus nepatīkamus pārsteigumus un tad zīlēt — iekodīs šis klaiņotājs vai ne.
Trīcēdami, drebēdami gaidīja, kas būs
Nesen pārbīli piedzīvoja Smiltenes pirmsskolas izglītības iestādes “Vālodzīte” sētniece Jausma Kaugare. Netālu no bērnudārza ēkas Raiņa ielā kādas mājas pagalmā dzīvoja liels šķirnes suns, kuru sētniece raksturo kā niknu. “Vienu dienu, kad ar vīru pabeidzām darbu un gājām mājās, suns izkļuva laukā pa vaļā atstātajiem sētas vārtiem un divas reizes nāca mums virsū atņirgtiem zobiem. Trīcēdami, drebēdami domājām, kas nu būs. Viss beidzās labi, jo, kad skaļi un skarbi teicām, lai iet mājās, viņš paklausīja. Bērnudārza vadītāja vēlāk stāstīja, ka suns pēc tam likvidēts,” atceras J. Kaugare.
Viņa uzskata — ja cilvēks tur suni, tad viņam jābūt piesietam, bet pastaigāties viņš jāved pavadā. Ja tas ir šķirnes suns, tad obligāti jābūt uzliktam uzpurnim.
Taču tas ir atkarīgs tikai no suņu saimnieku sirdsapziņas. Latvijā (tas nozīmē — arī Smiltenē) gan ir spēkā labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, taču ne visur ir efektīvs to kontroles mehānisms.
Problēma pastāv jau daudzus gadus
Prasībās teikts: “Īpašniekam vai turētājam ir tiesības kopā ar dzīvnieku atrasties ārpus savas teritorijas tikai tad, ja dzīvnieks netraucē sabiedrībai un nerada draudus cilvēku vai citu dzīvnieku drošībai, veselībai, dzīvībai.” Šie noteikumi attiecas arī uz suņu īpašniekiem vai turētājiem Smiltenē. Taču viena daļa tos neievēro. “Ziemeļlatvija” ievērojusi pilsētā, arī skolu apkārtnē, regulāri klīstam vaļā palaistus suņus. Uz piederību kādam cilvēkam norāda ap kaklu aplikta siksna.
“Dzīvnieku turēšanā ir jāievēro spēkā esošās likumdošanas prasības. Ja cilvēks grib turēt mājdzīvnieku, tad viņam ar tām ir jārēķinās,” uzsver Smiltenes pilsētas domes izpilddirektors Uldis Rudzītis. “Nekādā gadījumā nav pieļaujams, ka suņi vieni paši klīst pa pilsētu. Taču atsevišķās vietās, pārsvarā nomalēs, saimnieki viņus palaiž vaļā. Izplatīta ir prakse, ka tā notiek naktīs. Bijuši vairāki gadījumi, kad suņi nobiedē un pat sakož cilvēkus. Cietušie vēršas policijā un lūdz arī mums kaut ko darīt lietas labā. Taču tā ir problēma, ar kuras atrisināšanu labi neveicas jau daudzus gadus,” secina izpilddirektors.
Pat tad, ja pieķerts tiekot ne vien suns, bet arī viņa saimnieks, jāklausoties atrunas, ka tas bijis atsevišķs gadījums, jo dzīvnieks nejauši izsprucis no pagalma.
Vajag ķērājus un patversmi
Atsevišķu Smiltenes pilsētas pašvaldības saistošo noteikumu izstrādāšana pati par sevi neko nedos, ja nebūs institūcijas, kura kontrolēs to izpildi. Ir vajadzīgas amatpersonas, kuras noķertu pilsētā klīstošos suņus, un ievietotu tos patversmē (Smiltenē tādas nav), un pēc tam saimniekam vajadzētu samaksāt sodu, lai atgūtu savu dzīvnieku. Visefektīvākais risinājums būtu tad, ja situāciju kontrolētu municipālā jeb pašvaldības policija, uzskata U. Rudzītis. Smiltenē tādas institūcijas nav.
Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Ilze Vergina domā, ka ir jāpārskata jautājums par mājdzīvnieku turēšanas noteikumiem Smiltenē. Tāpat jārosina cilvēki, kuriem ir nikni, agresīvi suņi, padomāt, kā mājdzīvnieki uzvestos, ja izkļūtu no pagalma.
