“Kur palikt bērniem?” “Ziemeļlatvijai” adresētā vēstulē vaicā Smiltenes pagasta iedzīvotāja Margita Krišjāne.
“Kur palikt bērniem?” “Ziemeļlatvijai” adresētā vēstulē vaicā Smiltenes pagasta iedzīvotāja Margita Krišjāne.
“Smiltenes pagasta otrajā lielākajā apdzīvotajā vietā — Brutuļu ciemā — nav nevienas koplietošanas vietas atpūtai — nav sporta un spēļu laukuma, nav neviena sola, kur piesēst pensionāriem,” vēstulē raksta M. Krišjāne.
Šo tēmu viņa aktualizēja arī nesen notikušajā Smiltenes pagasta teritorijas plānojuma 1. redakcijas sabiedriskajā apspriešanā.
Aicina veidot kvalitatīvu vidi
M. Krišjāne vēstulē raksta: “Smiltenes pagasta otrajā lielākajā apdzīvotajā vietā — Brutuļu ciemā — situācija ir satraucoša, jo sociālās vides virzības process netiek plānots iedzīvotājiem labvēlīgs. Meklējot vietu fiziskām aktivitātēm, bērni spiesti izvēlēties bīstamas vietas pie ceļiem, uz ceļu krustojumiem, ezermalā. Bērniem un jauniešiem brīvajā laikā Brutuļu ciemā nav kur nodarboties ar veselīgu dzīves veidu sportojot.
Brutuļu ciema teritorijas plānojumā nav noteiktas labiekārtotas koplietošanas vietas atpūtai iedzīvotājiem. Nav plānots arī sporta un spēļu laukums. Smiltenes pagasta teritorijas plānojumā par Brutuļu ciema daudzajiem iedzīvotājiem nav domāts, un nav nodrošināta kvalitatīva vide Brutuļu ciema nākamajām paaudzēm. Ciemā dzīvo daudzi Smiltenes pagasta iedzīvotāji, tajā skaitā daudz bērnu un jauniešu.
Lai gan uzsākot Smiltenes pagasta teritorijas plānojuma izstrādāšanu, pirms vairākiem gadiem Smiltenes pagasta pašvaldībai tika iesniegts priekšlikums par sporta un spēļu laukuma teritorijas plānošanu Brutuļu ciemā, tomēr tas nav ņemts vērā. Ievērojot to, ka Smiltenes pagasta pašvaldība visai vienpusīgi lemj par Brutuļu ciema teritorijas izmantošanu un attīstību, priekšlikums par laukuma plānošanu ir iesniegts pašvaldībai atkārtoti.
Pašvaldībai ir jāplāno teritorija savu iedzīvotāju veselīgam dzīvesveidam Brutuļu ciemā, tādējādi realizējot pašvaldības pastāvīgo funkciju — veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu. Lai ierobežotu visu veidu atkarības‚ sākot ar datorspēļu atkarību un beidzot ar narkotiku un azartspēļu atkarību, vajag vispusīgas aktitvitātes arī sporta laukumā.
Smiltenes pagasta teritorijas plānojuma dokuments izstrādāts vismaz divās biezās mapēs. Tajās ir skaisti vārdi par dzīves kvalitātes nodrošināšanu nākamajām paaudzēm un vispusīgu attīstību, bet realitāte par nākamo paaudzi Brutuļu ciemā pagasta pašvaldība ir aizmirsusi un pietiekami negādā…”
Aicina vērsties pie zemes īpašnieka
“Ziemeļlatvija” vēstulē pausto M. Krišjānes viedokli lūdza komentēt Smiltenes pagasta padomes priekšsēdētājai Velgai Līdaciņai.
Pašvaldības vadītāja informē, ka Brutuļu ciematā zeme ir privātīpašums un pieder Smiltenes pagasta uzņēmumam SIA “Kamalda”.
Pamatojoties uz saņemtajiem iesniegumiem, Smiltenes pagasta teritorijas plānojuma pirmajā redakcijā šīs teritorijas izmantošana noteikta ražošanai, inidviduālajai apbūvei un tūrismam.
Komentē V. Līdaciņa: “Brutuļu ciems tiešām ir otra lielākā apdzīvotā vieta Smiltenes pagastā, taču īpatnība ir tā, ka teritorijas lielākā daļa (zeme un dzīvojamās mājas) pieder vienam īpašniekam, kā bija arī pirmskara Latvijas laikā. No tā ir atkarīga šā ciemata turpmākā attīstība. Īpašnieks ir darbīgs uzņēmējs un vēlas sakārtot arī šo pusi. Par sporta laukumiem un bērnu rotaļu laukumiem runājot, uzskatu, ka katrai mājai individuāli par to jādomā pašai atkarībā no tā, cik liels zemes gabals tai būs piesaistīts.
Turklāt aiz katra šāda jautājuma ir konkrēts cilvēks, entuziasts, kurš to spēj paveikt un darīt. Kādreiz Brutuļos tāds iniciators bija Jānis Rezins. Arī pagasta padomei bija prieks, ka viņš Brutuļu ciemata bērnus iesaistīja sportiskās akitvitātēs. Būtu vēlējums, lai rastos tikpat enerģisks cilvēks, varbūt no Brutuļu jaunās paaudzes, kurš šo darbu veiktu.
Savukārt pagasta padome nevar lemt par privātīpašumā esošas zemes izmantošanu, jo tad tiek skartas privātīpašnieka intereses. Varam tikai aicināt ciemata iedzīvotājus vērsties pie zemes īpašnieka un pārrunāt šos jautājumus.”
Piekrīt, ja izdevumus segs iedzīvotāji
“Ziemeļlatvija” sazinājās arī ar SIA “Kamalda” rīkotājdirektoru Juri Bērziņu. Viņš informē, ka pagaidām no ciemata iedzīvotājiem nav saņēmis nevienu priekšlikumu ierīkot sporta laukumus vai atpūtas vietas Brutuļos.
Uzņēmējs pauda izbrīnu, uzzinot, ka “Ziemeļlatvijā” saņemto vēstuli parakstījis tikai viens cilvēks, ar kuru viņam turklāt nav noslēgts telpu īres līgums. “Jāsecina, ka pārējiem ciemata iedzīvotājiem tēma par sporta un atpūtas laukumiem nav aktuāla, ja jau viņi vēstuli nav parakstījuši. Ja būtu sapulcināti arī citu māju iedzīvotāji, es atrastu zemes pleķīti, kur uzbūvēt sporta laukumu, taču izdevumi un laukuma uzturēšana būtu jāsedz pašiem iedzīvotājiem. Tas nav jādara zemes īpašniekam,” komentē J. Bērziņš. Viņš piebilst, ka pretenzijas un ierosinājumus labprāt uzklausītu no tiem Brutuļu ciema iedzīvotājiem, ar kuriem viņam ir noslēgti īres līgumi.
