Biedrība “Lauksaimnieku apvienība”, kuru vada Smiltenes pagasta zemnieks Ivars Ādamsons, aicina Latvijas iedzīvotājus atbalstīt vietējos ražotājus, boikotējot citās Eiropas Savienības valstīs saražotās pārtikas preces. Biedrība aicinājumu motivē ar ilgstošu Eiropas Savienības amatpersonu diskriminējošo attieksmi pret Latvijas zemniekiem.
Šādu lauksaimnieku soli Konkurences padome uztver kā politisku aicinājumu, ko tai nav pamata izvērtēt. “Reāli nekādi ierobežojumi ārzemju pārtikas produktiem netiek uzlikti, un tā ir patērētāja brīva izvēle, vai sekot šādam aicinājumam,” “Ziemeļlatvijai” skaidro Inita Kabanova, Konkurences padomes vecākā referente sabiedrisko attiecību jautājumos.Cīnīsies pret patvaļuLaunkalnes pagasta Silvā reģistrētā biedrība “Lauksaimnieku apvienība” vērsusies plašsaziņas līdzekļos ar aicinājumu sabiedrībai boikotēt jeb nepirkt importa pārtiku.I. Ādamsons atzīst, ka ir pienācis laiks cīnīties pret Eiropas Savienības (ES) patvaļu. Kad Latvija stājās ES, tai solīti ar citiem lauksaimniekiem vienādi nosacījumi, sākot no 2013. gada, taču mūsdienu realitāte ir citādāka. Arī pēc 2013. gada tiešmaksājumi Latvijas lauksaimniekiem plānoti zemākie visā Eiropā.“Eiropas Savienība spītīgi un ilgstoši ignorē mūsu pamatotās prasības par vienlīdzīgiem nosacījumiem lauksaimniecībā. Tāpēc aicinām sabiedrību izvēlēties Latvijā ražotu pārtiku, atbalstot vietējos uzņēmējus. Tikai kopīgiem spēkiem varam panākt, ka Eiropas Savienība pilda savus uzstādījumus par vienlīdzīgiem konkurences nosacījumiem starp dalībvalstīm,” saka I. Ādamsons.To, vai katram tirgus dalībniekam Latvijā ir iespēja veikt ekonomisko darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos, analizē Konkurences padome.“Šajā gadījumā lauksaimnieku aicinājums nekādi neierobežo patērētāju tiesības izvēlēties produktus pēc jebkuriem sev būtiskiem kritērijiem – cenas, kvalitātes, tirdzniecības vietas, izcelsmes valsts un tamlīdzīgi,” skaidro I. Kabanova.Galvenais – cena un izskatsVairākās Konkurences padomes veiktās tirgus uzraudzībās padome secinājusi, ka Latvijas patērētāji ir ļoti lojāli vietējai produkcijai, vietējiem ražotājiem jau pieder patērētāju uzticība, tāpēc par pircēju izvēli būtu jācīnās, piedāvājot konkurētspējīgu produkciju. Tāpat ir būtiski apzināties, ka gadījumos, kad ievestā produkcija ir lētāka, bet sliktākas kvalitātes (vienlaikus atbilstot visām oficiāli noteiktajām kvalitātes prasībām), izvēle ir jāizdara pašam pircējam atbilstoši savām vēlmēm un iespējām. Pērkot pārtikas produktus, smiltenietis Jānis Lukaševics skatās cenu un preces izskatu, bet izcelsmes valsts viņam nav galvenais kritērijs. Uzzinot par lauksaimnieku apvienības aicinājumu, J. Lukaševics pieļauj, ka, iespējams, to neatbalstīs.“Tas tāpēc, ka nezinu visas aizkulises, kas notiek gan Briselē, gan Latvijā. Viss ir pamatīgi samudžināts kopā. Turklāt mēs ne vienmēr ieskatāmies, kur ražota šķietami Latvijas prece. Jau kur tie laiki, kad Jelgavā vairs nav cukura rūpnīcas, bet veikalos tirgo “Jelgavas cukuru”,” atgādina J. Lukaševics.Tikmēr biedrība “Lauksaimnieku apvienība” sola ik pa brīdim sabiedrībai atgādināt par aicinājumu boikotēt importa pārtiku. “Lauksaimnieku apvienība” nodibināta 2011. gada 31. janvārī. Šajā nevalstiskajā organizācijā apvienojušās bijušās Valmieras, Valkas, Gulbenes, Viļakas un citas apvienības. Šobrīd biedrībā ir 224 biedri. Biedrības “Lauksaimnieku apvienība” mērķis ir izveidot spēcīgu organizāciju, kas kopīgi ar citām zemnieku struktūrām aizstāvētu lauksaimnieku intereses.
VIEDOKLIS
vars Ādamsons, biedrības “Lauksaimnieku apvienība” valdes priekšsēdētājs: – Aicinām sabiedrību izvēlēties Latvijā saražotu pārtiku un atbalstīt vietējos uzņēmējus. Tas ir saistīts ar Latvijas lauksaimniecības nākotni, ar to, kam piederēs Latvijas zeme un kas to apsaimniekos.
