Ar lielu interesi turpinot lasīt Pasaules ģeogrāfijas atlantu, esmu tur atradis pārsteidzošas skaitļu tabulas par Āfrikas valstu dažādu sadzīves nozaru attīstības stāvokli, kas salīdzinājumā ar Eiropu un mūsu pašu Latviju ir neticami zemā līmenī.Daudziem, kuri nav padziļināti pētījuši šos aiz trejdeviņām jūrām un trejdeviņiem kalniem dzīvojošo tautu dzīves apstākļus, es, pamatojoties vienīgi uz Ģeogrāfijas atlantu skaitļu tabulām, gribu par to pastāstīt.Pirmais – izglītība. Gan Baltijas valstīs, gan visā Eiropā par rakstītpratējiem tiek uzskatīti 99 procenti iedzīvotāju. Tomēr arī šis viens procents rakstītnepratēju no viena miljona ir desmit tūkstoši.Bet Āfrikā? Bagātajā Ēģiptē lasītpratēji ir tikai 50 procentu. Čadā, Mauritānijā, Nigērijā tikai 33-35 procenti. Mozambikā, Sjerraleonē tikai 25 procenti, bet Burkinafaso tikai 20 procenti lasītpratēju. Pārsteidzoši, pat neticami ir šie fakti, kur daudzu valstu neskaitāmi miljoni par 70-80 procentiem ir analfabēti.Otrais – cilvēku mūža ilgums. Mūsu trīs Baltijas valstīs cilvēka mūža ilgums ir vienāds – vīriešiem 65, sievietēm 70 gadu. Vairākās Eiropas valstīs tas ir vēl augstāks – no 75 līdz 80 gadiem. Bet Etiopijā, Somālijā, Nigērijā un vēl daudzās citās valstīs cilvēku mūža ilgums ir tikai 45-46 gadi. Tātad tur cilvēku mūžs ir par 20-30 gadiem īsāks kā Eiropā. Bet Bisavā, Grieķijā, Sjerraleonē vēl īsāks – tikai 42-43 gadi.Trešais – iedzīvotāju skaits uz vienu ārstu. Mūsu Baltijas valstīs iedzīvotāju skaits uz vienu ārstu ir tikai 210 cilvēku. Vieni saka, ka ārstu ir par daudz, bet citi bēdājas, ka stundām jāstāv rindā, lai tiktu pie ārsta, tātad speciālistu vēl būtu par maz. Te gan jābrīnās, ja viens cilvēks caurmērā apmeklē ārstu tikai vienu reizi gadā, tad jau ārstam neiznāk pat viens pacients dienā, bet tomēr darba visiem pietiekot, jo pastāv jocīgs uzskats, ka pie ārsta esot jāiet veselam, bet, kad patiesi saslimst, tad ārsts pats atbrauks pie mums. No šī viedokļa skatoties, iznāk, ka ārstu vēl tiešām ir par maz. Mums katram pašam tikai jāprot izdomāt dažādas kaites un vainas un jāprot simulēt, ko daudzi lieliski prot, lai nebūtu jāstrādā, bet algu saņemtu svilpodams.Bet Āfrikā? Visvairāk ārstu esot Mali un Senegālā. Bet Etiopijā, Čadā, Tanzānijā, Nigērā un vēl daudzās citās valstīs uz vienu ārstu sanākot pat 33000 cilvēku. Tas nozīmē, ka, piemēram, Valmierai pietiktu ar vienu ārstu. Tālāk Ugandā, Ruandā, Botsvanā u.c. uz vienu ārstu gaidot 50000, tātad uz Valmieru un Cēsīm pietiktu ar vienu dakterīti. Bet ir vēl sliktāk – Kenijā uz vienu ārstu stāvot rindā 71000 – tas salīdzinājumam nozīmē, ka mūsu lielajai Rīgai pietiktu ar desmit ārstiem.Neskatoties uz ārstu lielo trūkumu, tur katra sieviete pēc sevis atstājot 6-7 pēcnācējus. Ja no tiem puse nomirst – nav nekādas vainas, ar atlikušajiem 3-4 šīs tautas tomēr strauji vairojas.Ceturtais – televizoru skaits uz 1000 iedzīvotājiem. Latvijā televizoru skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir ap 300, tātad praktiski televizors ir katrai ģimenei. Tāpat arī visā Eiropā uz 1000 cilvēkiem televizori esot 300-500. Bet Afrikā? Visvairāk televizoru ir Ēģiptē – uz 1000 cilvēkiem tur esot 100 televizoru, tātad vismaz katrai trešajai ģimenei tas ir. Visās citās valstīs televizoru skaits daudz niecīgāks. Ugandā, Kenijā un vēl daudz citās valstīs televizoru skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir tikai desmit.Tālāk veselā rindā valstu, kā Džibutija, Nigērija, Togo, Bukinafaso u.c. uz 1000 cilvēkiem ir tikai 5-6 aparāti, bet Mali, Čadā, Kongo un vēl daudziem desmitiem miljoniem tautu uz 1000 sanākot tikai viens aparāts.Ja televizorus mēs saucam par logiem uz pasauli, tad Āfrikā vēl šodien neskaitāmi miljoni dzīvo tumšās būdās bez logiem.Vēl. Ja Āfrikā lielo, sauso tuksnešu valstu milzīgos attālumos par galveno transportlīdzekli vēl šodien kalpo kamieļi, kuri astoņas dienas spējot bez barības un ūdens pārnest kravas, tad mēs te Eiropā bez mašīnas ne kilometru nevaram pakustēt.Nobeidzot šos salīdzinājumus, jāpiebilst, ka mēs te, Latvijā, vēl dzīvojam lielā greznībā.Alberts Mednis
