Jau rakstījām par sešus gadus veco puisīti Adrianu no Smiltenes, kuram biedrība “Labdarības lapa Snowflake” septembra sākumā steidzami vāca ziedojumus, lai zēns varētu tikt uz konsultāciju pie ārstiem Vācijā.
Sava interneta vietnē šī biedrība norādījusi, ka Adrianam ir uzstādītas dažādas diagnozes un uzsvērusi, ka “šobrīd bērna dzīvību apdraud arahnoidālās cistas abās smadzeņu puslodēs, bet Latvijā ārsti šajā gadījumā nespēj nekavējoties izdarīt secinājumus, lai uzsāktu kāda veida ārstēšanu”.
Mamma apgāza neirologa
prognozes
Nu jau Adrians un viņa mamma, 29 gadus vecā Inese Renmane, ir pārradušies mājās no Berlīnes, kur, pateicoties labu cilvēku saziedotajai naudai, Adrianu vienas dienas vizītē izmeklēja Berlīnes klīnikā “Charite”, vienā no lielākajām universitāšu klīnikām Eiropā. Tur Adrianam ārsti uzstādījuši citu diagnozi, nekā viņu kolēģi Latvijā, un šobrīd dzīvības briesmas zēnam nedraud, intervijā “Ziemeļlatvijai” atzīst Adriana mamma Inese.
“Dēlam ir galvas smadzeņu attīstības anomālija, kā rezultātā viņš attīstībā no saviem vienaudžiem šobrīd atpaliek par četriem gadiem. Vācu mediķus uztrauc diezgan paliels labdabīgs veidojums Adriana galvas smadzeņu aizmugurējā daļā, kas turpina augt un spiež uz dzīvībai svarīgiem smadzeņu centriem. Tagad dēlam Latvijā jāveic magnētiskā rezonanse (pēc Ineses teiktā, Adriana gadījumā tā jāveic katru gadu, taču Latvijā pasakot, “priekš kam jums vajag, tāpat būs, kā bijis” – redakcijas piezīme) un elektroencefalogrāfija, rezultāti jānosūta uz Vācijas klīniku, un tad turienes ārsti izvērtēs, ko darīt tālāk,” stāsta Adriana mamma.
Pēc biedrības “Labdarības lapa Snowflake” sniegtās informācijas, Adriana sākotnējiem izmeklējumiem un uzturēšanās izdevumiem Vācijā bija nepieciešama gana liela summa – aptuveni 3500 eiro. Inese nedomā, ka brauciens uz konsultāciju Berlīnes klīnikā bijis veltīgs, jo nav saņēmusi striktu atbildi, ka Adrianam palīdzēt nav iespējams.
“Varbūt citi domā, ka brauciens uz Vāciju bija par velti, ka neko nevar darīt un viss ir par vēlu. Palasīju komentārus Kasjauns.lv, un daži bija pabriesmīgi (piemēram, vai tiešām kāds iedomājas, ka ar šādam diagnozēm bērnu var izārstēt, un vai šāds palīdzības lūgums ir pamatots – redakcijas piezīme). Neuztvēru, ka tas ir pasaules gals. Lai viņi domā, ko grib. Ar varu neviens nav spiests ziedot. Tas ir mans bērns, un izmantošu katru iespēju,” uzsver I. Renmane un ir apņēmusies arī turpmāk darīt visu iespējamo, lai Adrians dzīvotu pēc iespējas pilnvērtīgu dzīvi, jo redz rezultātus dēla attīstībā ieguldītajam darbam.
Inese stāsta, ka Adrians piedzimis priekšlaicīgi, astoņu mēnešu vecumā, un atradies nepareizā guļā. Jau kopš dzimšanas zēns ir ar īpašām vajadzībām un, kā teic viņa mamma, dēlam ir grūti iemācīt dažādas lietas.
“Kad Adrianam bija 11 mēneši, man ārsts neirologs Rīgā pateica, – “neceriet, ka tas bērns staigās, runās, pats ēdīs un pasmaidīs kādam, tas nekad nenotiks”. Atbildēju, lai cik slims viņš būtu, cīnīšos par viņu līdz pēdējam,” teic 29 gadus vecā Inese. Kad Adrians piedzima, viņai bija 22 gadi. Tagad Adrians gan staigā, gan runā, gan smaida.
Jaunus ziedojumus vēl nevāc
Nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari” Inese redzējusi ļoti daudz bērnu ar īpašām vajadzībām un apbrīno viņu uzņēmīgās, izturīgās mammas un arī pati sevi, ka vēl cīnās par savu bērnu.
Jau četrus gadus Inese vadā Adrianu uz Montesori pedagoģijas nodarbībām Valmierā, regulāri uzturas ar viņu rehabilitācijas centrā “Vaivari”, vadā pie dažādiem ārstiem.
“Ļoti cenšamies. Sākumā bija tik švaki, ka Adrians divu gadu vecumā nestaigāja, pat nerāpoja. “Vaivaros” uzcēlām kājās, cik var, jo Adrianam ir muskulatūras hipotonijas sindroms, muskuļi ir pārāk slābani, ātri sāk sāpēt kājas,” skaidro zēna mamma.
Runāt Adrians sācis piecu gadu vecumā. To, ko viņš saka, gan saprotot tikai paša ģimenes locekļi.
Šajā mācību gadā Adrians apmeklē pirmsskolas sagatavošanas grupiņu Palsmanes internātpamatskolā, kur, iespējams, nākamgad arī sāks mācīties 1. klasē. Viegli tas nebūs. Speciālisti prognozējuši, ka zēns, ņemot vērā viņa attīstības līmeni, varētu sākt mācīties lasīt orientējoši 10 līdz 13 gadu vecumā.
Adrianu “Ziemeļlatvija” šonedēļ sastop mājās. Zēns ik brīdi uzsmaida, ir kustīgs un saprot, ko viņam saku, ar prieku pozē fotogrāfijai. Redzams, ka viņš labi saprotas ar savu astoņus gadus veco brāli, abi kopā dodas vārīt un dzert kakao.
Ineses ģimenē ir pavisam četri bērni. Arī divus gadus vecā meitiņa ir ar īpašām vajadzībām.
“Paldies visiem, kuri ziedoja un palīdzēja Adrianam!” teic I. Renmane. Jauni ziedojumi Adrianam šobrīd netiek vākti, kamēr nav zināms “Charite” klīnikas ārstu slēdziens.
