“Piekalnēs” šogad kartupeļus audzē 30 hektāru platībā, un tas ir nedaudz vairāk kā iepriekšējos gados. Sēkla iestādīta laikus, un pirmā raža gaidāma jūlija vidū.
“Tiem, kuri kartupeļus ir laikus iestādījuši, pašlaik jādomā par pēdējo vagošanu un herbicīdu lietošanu. Savukārt tie, kuriem kartupeļi ir paspējuši nosalt, visticamāk, jau tos piebarojuši ar slāpekli, un dzīvība laukā ir sākusies no jauna,” skaidro kartupeļu audzēšanas speciāliste, Valkas novada zemnieku saimniecības “Piekalnes” īpašniece Ināra Pakalna.Visvairāk audzē cietei“Piekalnēs” situācija ir tāda, ka tīrumi jāsāk miglot. Strādnieki tūdaļ dosies tīrumos. Saimniecībā lielākoties audzē cietes kartupeļus, kurus pārdod uzņēmumam “Aloja Starkelsen”. Šogad būs apmēram 500 tonnu. Allaž esmu brīnījies, kā saimniecība var būt rentabla, ja kartupeļus pārstrādātājiem iztirgo apmēram par trijiem vai četriem santīmiem kilogramā. “Ja audzētājs vēlas iegūt milzīgu pievienoto vērtību un augstu peļņas procentu, tad ienākumi nav diži, taču iztikšanai tik traki nemaz nav. Nozīmīgākais ir iegūt stabilu ražu ar augstu cietes procentu.” skaidro I. Pakalne. “Piekalnēs” nesatraucas par cietes daudzumu bumbuļos, jo allaž ievēroti visi audzēšanas tehnoloģiskie procesi. Šogad 4 ha platībā audzē šķirni ‘Magnat’ , kam cietes saturs var sasniegt pat 26 procentus. Tieši šī iemesla dēļ var saņemt arī lielāku Eiropas naudu par piegādāto kartupeļu cieti. Agrie kartupeļi agri ēdamiOtrs nozīmīgākais virziens ir sēklas kartupeļu audzēšana. “Sēklu lauku sertifikācijai esam gatavi ar 16 hektāru lauku, no kuriem pēc šķirošanas daļa arī nonāks pārtikas kartupeļu tirgū. Apmēram piecos hektāros uzaudzēto sāksim realizēt jūlijā. Agrajam patēriņam pārtikas kartupeļus agrāk neesam audzējuši. Tad nu redzēs, kā viss notiks,” smaida Ināra. Viņa atzīst, ka pašlaik topā ir agrā šķirne ‘Solist’. Tie, kas šīs šķirnes sēklu diedzē, jaunos kartupeļus noteikti varēs baudīt pirms Jāņiem. Interesanti, ka šī šķirne nezied. ‘Solist’ ir tik pieprasīts, ka gandrīz visi to vēlas nopirkt rudenī. Pavasarī tās praktiski nav. Jautāta par šīs šķirnes garšas īpatnībām, I. Pakalna atbild, ka tā ir katra individuāla lieta, taču, ja salīdzinot ‘Solistam’ no piecām ballēm eksperti iedeva 4,4, tas ir ļoti augsts rādītājs. Ināra uzsver, ka agrās šķirnes domātas agrajam patēriņam, tāpēc garšas īpatnības ziemas periodā mainās.Vēl saimniecībā nu jau daudzus gadus audzē ‘Acapella’ un trešo gadu ‘Gala’, kas ir kļuvusi populāra. Piemēram, zemnieku saimniecībā “Ezerkauliņi” lielā daudzumā to piedāvā Rīgas lielveikaliem un tirgiem.Gatavo piecas jaunas šķirnes“Piekalnes” pārstāv vācu kompāniju “Norika” un pašlaik izmēģina apmēram 10 jaunas šķirnes. Latvijas šķirņu katalogam pašlaik tiek gatavotas piecas jaunas šķirnes. Nākamgad ikviens tās varēs izmēģināt un pārliecināties, kas kuram patiks.I. Pakalna atzīst, ka viņas mājās miltainie kartupeļi nav cieņā. “Kartupelim uz galda ir labi jāizskatās. Tam ir jābūt mīkstam, bet ne miltainam. Miltainos vāra putrām,” skaidro speciāliste. Tādu izteikti miltainu kartupeļu pārtikā vairs nav. Visi bumbuļi iedalās A, B, C un D grupā. Katrs pircējs zina, kādus viņam vajag. “Droši vien vēl tagad daudziem dārzā ir ‘Adretta’, bet tik miltainu jaunajā selekcijā, visticamāk, vairs nav.”Audzēšanā piedalās stratēģiski“Piekalnēm” ir izveidojies savs klientu loks. “Vietējo audzētāju izpratnē viņiem piedāvājam tikai pirmo ataudzējumu, un tas nozīmē, ka šie pircēji pie mums atgriežas pēc trīs gadiem,” skaidro speciāliste. Jautāta, vai Vidzemē šī saimniecība ir lielākā kartupeļu audzētāja, I. Pakalna atbild, ka to nevarot apgalvot un apstiprinājumu statistikas annālēs neesot meklējusi. Saimniecība negrasās paplašināties, jo sēklas audzēšanai ir noteikta augu seka, un tā ir stingri ievērota. Lai paplašinātos, būtu jādomā par jaunām glabātavām. “Piekalnēs” ir tikai viens kombains, un pašlaik nekādas lielās investīcijas nevar atļauties. “Strādājam ar tiem resursiem, kas ir mūsu rīcībā, un, šķiet, sanāk,” smaida Ināra. Viņa atzīst, ka kartupeļu audzēšanā piedalās tikai stratēģiski, jo visu pamatdarbu izdara divi feini puiši – Jānis Prauliņš un Kaspars Siņicins. Jānis saimniecībā strādā kopš pirmsākumiem, bet Kaspars apmēram trīs gadus. “Man absolūti nav jātur kreņķis, un viņiem nav jāseko līdzi ne minūti. Gluži otrādi, viņi paskatīsies man līdzi, vai esmu viņiem pareizi pasacījusi, kas jādara. Lielākoties esmu saistīta ar citiem darbiem un lietām, allaž skrejoša, tāpēc arī kādreiz kaut ko aplami pasaku. Man prieks, ka viņi pārjautā un, protams, puišiem ir taisnība,” Jāni un Kasparu uzslavē kartupeļu speciāliste.Šogad “Piekalnēs” īpaši piestrādāts pie reklāmas. Lai veicinātu produkcijas noietu, izveidota mājas lapa www.piekalnes.lv. To paveica un uztur Ināras meita Kristīne, kas ir reklāmas un mārketinga speciāliste. Martā sākās kartupeļu audzētāju asociācijas izsludinātā akcija, un “Piekalnes” produkcijā ļoti ieinteresēti bija Čiekurkalna tirgus darbinieki, kuri vēlas sadarboties nevis ar pārpircējiem, bet tieši ar sēklas kartupeļu audzētāju. Tirgus speciālisti izplatīja informāciju par “Piekalnēm”. “Protams, tas ir mazais patērētājs, taču jāsāk strādāt arī ar viņiem. Visi kopā kaut ko darām,” atzīst Ināra.Situācija nav bezcerīgaI. Pakalna uzskata, ka lauksaimniecība pašlaik ir viena no tautsaimniecības nozarēm, kura vēl darbojas. Viņa kā tirdzniecības pārstāve un agronome – konsultante daudziem zemniekiem, katru dienu satiekas ar viņiem, tāpēc ir informēta par situāciju lauksaimniecībā kopumā no Vidzemes jūrmalas līdz Ogres novadam. Viņa atzīst, ka stāvoklis ir ļoti atšķirīgs. Lielajiem ir vieglāk, taču 100 hektāru īpašniekiem, turklāt, ja paņemts kredīts, ir grūti. “Tieši augkopībā ir sarežģīti, jo nauda ieplūst tikai divas reizes gadā – rudenī par ražu un ziemas periodā Eiropas maksājumi. Tomēr, ja sasparojas un laikus domā par kredītu apmaksu, tad visu var izdarīt,” optimistiski secina I. Pakalna.
