Šoruden, oktobrī, uz Franciju iegūt jaunas zināšanas dosies uzņēmuma “Smiltenes sidra darītava” valdes loceklis Jānis Matvejs.
Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Lejasreinas departamentu Francijā uzsāks jaunu projektu. Vairāki ekoloģisko dzērienu ražotāji no Vidzemes praktizēsies Francijas uzņēmumos.
Palielinās ražošanas apjomuProjekta mērķis ir sniegt iespēju Vidzemes ekoloģisko dzērienu ražotājiem iegūt jaunas prasmes un zināšanas par ekoloģisko sulu un sidru ražošanas tehnoloģijām un metodēm, informē projekta koordinatore Ruta Vasermane. Projekta dalībnieki dosies praksē uz sulu ražotnēm Elzasā un sidru ražotāju uzņēmumiem Normandijā.Projektā iesaistīti Vidzemes augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera dalībnieki (SIA “Valmiermuiža”,“Very Berry” un “Valmiera Organize”), kā arī SIA “Smiltenes sidra darītava”.Projekts tiek realizēts ar Eiropas Savienības Mūžizglītības “Leonardo da Vinci” apakšprogrammas atbalstu, kas sniedz iespēju darba tirgū esošiem cilvēkiem gūt profesionālo praksi ārvalstīs.SIA “Smiltenes sidra darītava” ražotne Smiltenē, viesnīcas “Brūzis” pagrabstāvā, darbojas trešo gadu. No Latvijas rudens ābolu šķirnēm tiek gatavots pussausais un sausais dzirkstošais sidrs, kas vājš alkoholisks dzēriens.Kaut arī ražošanas process ir roku darbs, uzņēmumā strādā tikai divi cilvēki, smiltenieši Jānis Matvejs un Normunds Štolcers. Pagaidām gadā sezonas laikā tiek saražotas vidēji 2,5 tonnas sidra. Uzņēmuma apgrozījums ir aptuveni 10 tūkstoši latu. Iekārtu iegādē un ražošanas procesa uzsākšanā uzņēmuma līdzīpašnieki ieguldījuši savus līdzekļus (vairākus tūkstošus latu), neņemot kredītu. Visa nauda, kas ienāk no sidra ražošanas, jau trešo gadu tiek ieguldīta uzņēmuma attīstībā un uzturēšanā, saka J. Matvejs. “Izpētes stadija ir beigsies, un tagad ir sasniegts stāvoklis, kad ražošana vai nu jābeidz, vai arī jāpalielina apjoms. Nākamgad domājam palielināt apjomu un samazināt cenu, jo pieprasījums pēc sidra Rīgā ir labs,” viņš uzsver un piebilst, ka SIA “Smiltenes sidra darītava” nākotne būs atkarīga no darītā sidra kvalitātes un darba organizācijas. Vēl meklē ideālo augliŠobrīd viss ābolu sidrs tiek spiests, raudzēts un pildīts šampanieša pudelēs pēc vienas tehnoloģijas, taču J. Matvejs to domā pamainīt, izmantojot arī šoruden plānotajā braucienā uz Franciju iegūto pieredzi. Proti, sulu var raudzēt ar dažādiem raugiem, dažādās temperatūrās un dažādiem paņēmieniem.Ļoti būtisks nosacījums sidra kvalitātē ir izmantotās ābolu šķirnes, un Jānis smaida, ka vēl joprojām meklē savu ideālo ābolu. Piemēram, Lielbritānijā, kur ir sidra darīšanas tradīcijas, ir arī selekcionētas ābolu šķirnes, kas labi atbilst šim nolūkam: ir ar augstu cukura saturu, zemu skābes līmeni un lielu tanīna daudzumu. Tanīns ir miecvielas, kas uzlabo vīna vai sidra garšu un rada mutē mazliet savelkošu sajūtu un vīna sausuma efektu. “Latvijā sidra tradīciju nav, un nav arī īsti piemērotu ābolu šķirņu. Izlīdzamies ar vietējām, sajaucot kopā ar mežāboliem,” saka J. Matvejs.Šogad kopā ar tēvu Juri Matveju viņš ģimenes saimniecībā Launkalnes pagastā iestādījis gandrīz 300 ābeļu stādu. Ražu izmantos sidra ražošanai. Vairākiem kociņiem uzpotēti no Anglijas atsūtītie ābeļu zariņi.Papildu sidra ražošanai SIA “Smiltenes sidra darītava” gatavo arī ogu vīnu, bet Ziemassvētku laikā piedāvās sarkano un balto karstvīnu ar cidoniju un ingvera piedevu.
