Sākuši no mazumiņa, palsmanieši Līga un Modris Zvirbuļi zemnieku saimniecībā “Veccepļi” savu ražotni izaudzējuši līdz vizuāli iespaidīgai jaunbūvei, ko nevar nepamanīt, ciemata teritorijā braucot pa Cirgaļu – Palsmanes –Ūdrupes ceļu.
Jaunceļamajā angārā atradīsies sulas pārstrādes cehs un augļu uzglabāšanas noliktava. Ēku pabeigt iecerēts līdz oktobra sākumam, ātrāk par plānoto termiņu, jo šobrīd “Veccepļos” ir karstākais ražas laiks.
Risinājums, kā strauji attīstīties
Šās zemnieku saimniecības (ZS) darbības virziens ir augļkopība un savā vairāk nekā piecu hektāru lielajā augļu dārzā izaudzēto dažādu šķirņu ābolu un bumbieru pārstrāde sulā, kas tālāk aizceļo uz izglītības iestādēm un veikalu tīkliem.
Ābeles un bumbieres “Veccepļos” šovasar ražo labi, bet saimniecībā nav vietas, kur uzglabāt visu ražu no vairāk nekā pieciem tūkstošiem koku. Tāpēc arī ZS “Veccepļi” uzrakstīja kārtējo LEADER projektu – šoreiz par sulas pārstrādes ceha un noliktavas būvniecību, iesniedza Smiltenes novada biedrības “Abulas lauku partnerība” izsludinātajā projektu pieteikumu konkursā, kur to par labu un atbalstāmu atzina gan vietējā rīcības grupa, gan Lauku atbalsta dienests, nolemjot piešķirt Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansējumu.
Tiklīdz jaunais cehs būs gatavs, saimnieki uz turieni pārvietos iekārtas no līdzšinējā ceha, kur vietas ir maz, pārstrādās ābolus un bumbierus un ražos gan dabīgu bumbieru sulu, gan dabīgu ābolu sulu, turklāt vairāku veidu, tai skaitā šā gada jaunumu: ābolu – smiltsērkšķu sulu, tādējādi kooperējoties ar kaimiņu saimniecību, kas audzē smiltsērkšķus. Kopā ar vecākiem cehā strādā Līgas un Modra dēls Jānis Zvirbulis, bet viņa dzīvesbiedres Anitas pārziņā ir saimniecības dokumentācija, tai skaitā projekti un to atskaites.
Biedrības “Abulas lauku partnerība” vadītāja Sveta Rozīte teic, ka “Veccepļi” ir labs piemērs tam, kā var strauji attīstīties, veiksmīgi īstenojot LEADER projektus.
“Līga un Modris ir uzņēmīgi, enerģiski cilvēki. Sākuši ar maziem projektiem, viņi ir attīstījuši savu saimniecību un ieguvuši mūsu uzticību. Ticu, ka viņi tiks galā arī ar šo lielāko projektu. LEADER projekti vispār mazajiem uzņēmējiem ir nozīmīgs finansiāls atspaids. Viņiem pašiem tikai jāizdomā un jāīsteno tādi projekti, lai varētu attīstīties un pelnīt,” piebilst S. Rozīte.
Ne velti tieši ZS “Veccepļi” viņa ieteica kā apskates vietu, kur šo trešdien pieredzi iegūt starptautiskas konferences “Lauku telpas attīstība un sabiedrības virzīta vietējā attīstība” dalībniekiem. Konferenci organizēja Valsts Lauku tīkla Sekretariāts un SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” sadarbībā ar vietējās rīcības grupām.
Dalībniekiem no Latvijas un ārzemēm bija iespēja piedalīties pieredzes apmaiņas braucienā, apmeklējot LEADER, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Lauku attīstības programmas (LAP) projektu īstenotājus uzņēmumus un zemnieku saimniecības Limbažu, Smiltenes un Valmieras apkārtnē. Smiltenes novadā tās bija ZS “Veccepļi” Palsmanes pagastā (LEADER projekts), piena lopkopībā specializējusies ZS “Kalējiņi 1” Bilskas pagastā (LAP projekts) un kokapstrādes uzņēmums SIA “Smiltene Impex” (ERAF un LIIA projekti) Launkalnes pagastā.
Ja gribi strādāt, citas izejas nav
Viens no biedrības “Abulas lauku partnerība” vietējās attīstības stratēģijas mērķiem ir nostiprināt vietējās ekonomikas iniciatīvas. Tas tiek darīts, uzlabojot mazo uzņēmēju konkurētspēju, tāpat arī – popularizējot un padarot pieejamu vietējo produktu. Arī uzņēmējiem ir iespēja startēt biedrības izsludinātajos konkursos ar saviem projektiem.
ZS “Veccepļi”, piemēram, jau 2017. gadā veiksmīgi īstenoja LEADER projektu par augļu mazgāšanas un smalcināšanas iekārtu. Projekta summa bija 8548 eiro (ELFLA finansējums – 4945,12 eiro).
Jaunā, šovasar “Veccepļos” uzsāktā projekta mērķis ir uzbūvēt sulas pārstrādes cehu, kas būtiski atvieglos ražošanas procesu, veicinās produktivitāti un dos iespēju ražot dažāda veida dabīgās sulas maisījumus. Projekta summa ir 80 tūkstoši eiro, attiecināmās izmaksas – 50 tūkstoši eiro, no tām ELFLA publiskais finansējums – 35 tūkstoši eiro. Atlikusī summa ir bankas aizdevums “Veccepļiem”, ko zemnieki pakāpeniski atmaksās kredītiestādei.
“Ja gribi darboties tālāk, izejas nav. Toties tagad varēsim pārstrādāt vairāk ābolu un ne tikai ražas laikā, bet arī rudens un ziemas sezonā, jo būs, kur tos uzglabāt,” saka L. Zvirbule.
