Atliek vien cerēt un ticēt, ka saltums un sāpes neskars mūs.
Atliek vien cerēt un ticēt,
Ka saltums un sāpes neskars
mūs,
Jo mūsu abu kopīgs starojums
Mīlestības gaisma būs,
Kas mūs uz mūžu savienos.
Varbūt šie vārdi ir pārsteidzība,
Bet varbūt, šos vārdus izsakot,
Tos sadzird un uzklausa mūžība…
Māra Krieviņa
Vakarā
Cik skaisti saule riet —
Kā roze nosarkusi,
Un ziedu lapas krīt
Aiz mežu galiem klusi.
Tumst vakars mierā,
Vēji tikai čukstas
Un koku lapas
Šūpuļtīklus auž.
Miers nāk pār zemi,
Krēsla uzvelk brunčus
Un zvaigžņu meitas
Lēnām acis ver.
Nakts, tumši zilā karaliene,
Tavs valdnieks — mēness —
Zelta tronī sēd.
Es lejā skumstu viena.
Basīte
