***

Man pilna sirds — jau malām pāri līst.

Man pilna sirds — jau malām pāri līst
Un milzīgs naids dīgst dziļi krūtīs
slēpts
Pret dzimtās zemes liekulīgiem
kalpiem,
Kas savu tautu tā kā aitu cērp.
Tūkst viņu maki kā pēc cūkas bērēm,
Un kauna jūtas svešas sen jau tiem,
Tie lien par pilnvarniekiem visur šķērēt
To naudu, kuru tautai neaizsniegt.
Un atbildēt jau kaut ko var, tāpat kā
senāk,
Kad tālo komunisma zvaigzni kāra
gaisos,
Bet nezin kāpēc nu tie gaišie laiki
nenāk,
Jo mutesbajāri bāž naudu savos
maisos.
Nav naudas — nav, nav naudas — nav, —
Kā kaķi žēli ņaud tā treknā sauja.
Bet pilis aug un autiņi kā sēnes
Tai saujiņai, pret kuru reiz būs kauja.