Tavi vārdi deva man spārnu, lai paceltos augstāk par sevi.
Tavi vārdi deva man spārnu,
Lai paceltos augstāk par sevi,
Taču Tevi tie pacēla par augstu,
Un nu no redzesloka Tev gaistu.
Vai varbūt otrādi bija,
Jo lietus jau lija?
Varbūt es paliku debesīs,
Bet Tu šeit — uz zemes?
Kurš palīdzēs un sapratīs,
Kā atkal mums satikties?
Laika nav daudz!
Pasteidzies!
Basīte