* * *

Es skrēju uz tevi kā taurenis uz savu liesmu.

Es skrēju uz Tevi
Kā taurenis uz savu liesmu.
Es klusēju ilgi,
Līdz atguvu savu dziesmu.
Vai sadegu?
Nē, tā uguns nu manī kuras,
Un dziesma mana par Tevi
Pie straujākā vēja turas.
Un buras…
* * *
Es kļūšu par zeltītu lapu,
Kas virpuļo lejup no koka,
Bet nenokritīšu zemē —
Mani satvers saudzīga roka.
Nezinu, kam tā piederēs —
Mazam bērnam vai
klaidonim vecam.
Nezinu — nesīs spēlējoties,
Vai piespiedīs cieši plecam.
Varbūt mani projām dāvinās
Vai ieliks starp grāmatas
lapām,
Lai saglabātu un
Ziemsvētkos
Liktu kādam uz sniegota
kapa.
Es nezinu īsti, kā viss būs,
Par lapu kad pārvērtīšos,
Bet vienmēr palikšu zeltīta,
Pat ja pelēkās skumjās tīšos.