No Tevis slēpties varu es, kaut vai no visas pasaules.
No Tevis slēpties varu es,
Kaut vai no visas pasaules,
Bet pašam no sevis neaizbēgt
nekur,
Kad sirdsapziņa krūtīs dur un dur…
Tā krūtis spiež un tur mani ciet,
Un neļauj brīvi no Tevis prom iet,
Līdz Tev to pie kājām izklāšu
Un tā sevi brīvu padarīšu.
Es Tev patiesību atklāšu,
Par savām jūtām stāstīšu,
Lai Tu melu dēļ neciestu
Un citu mīlēt varētu.
Ak, piedod man šo
Atklāsmi briesmīgo,
Lai Tev nekad vairs nemelotu
Un Tev man to piedot nevajadzētu.
***
Mazliet vīna iedzērusi,
nogurusi, iemigusi,
es nemaz nezināju,
ka Tava ziņa atnākusi.
Līdz kamēr usi – susi
paliki bez — saldi dusi.
Bet savu sapņu pasaulē
savus sapņus dalu
ar Tevi uz pusēm.
Basīte