Protams, tu vari Manās brūcēs drupināt sāli, Bet neceri, Ka ar laiku Viss norims un apaugs ar zāli. Rētas paliks Un sulosies laiku pa laikam, Bijušais atmiņās dzīvos Un kā ēna pārslīdēs vaigam.
Protams, tu vari
Manās brūcēs drupināt sāli,
Bet neceri,
Ka ar laiku
Viss norims un apaugs ar zāli.
Rētas paliks
Un sulosies laiku pa laikam,
Bijušais atmiņās dzīvos
Un kā ēna pārslīdēs vaigam.
Protams, var piedot,
Un protams, ka es to spēšu.
Vien aizmirst nekad
Un neko mūžam nevarēšu.
Dvēsele sāp,
Un nav zāļu, kas līdzēt spētu.
Kāpēc tev vajadzēja
Uzplēst jau dzijušo rētu?
