Noglāsti to vēju, kas man uz pleca sēž.
Noglāsti to vēju,
Kas man uz pleca sēž
Un rokām nesaudzīgām
Uz pusēm sirdi plēš.
Noskūpsti to lāsi,
Kas man pār vaigu slīd,
Un tikko sadzirdami
Man apsoli, ka… “Rīt!”
Noslauki to taku,
Kur manas domas iet,
Un atdari tās durvis,
Kas aizvērušās ciet.
Noklusē to vārdu,
Kas tā kā pliķis skan,
Un bezcerīgā brīdī
Ļauj nebūt vienai man.
