Krāsnī malku metu, lai nopelnītu vienu latu.
Krāsnī malku metu,
Lai nopelnītu vienu latu.
Viegli man tas nācās,
Jo malka krāsnī krājās,
Malka ātri dega,
Jo sveķīti klāt liku.
Un kāds kaut kur smēja,
Un dažs labs vēl dzēra.
Tā kā vakars stājās
Un man bij’ jāiet mājās,
Tad steidzos uz pirtiņas lāvas,
Kur mazgātu savas kājas…
Tomēr mājās negāju,
Krāsnī malku piemetu
Un pie viena aizmigu,
Un turpat arī paliku.
Un tā katru dienu…
Beigās nopirku sienu
Un gotiņu vienu,
Kas dotu man pienu.
Mārtiņš
