Atkal iekrītu dienā, pat nezinu, kurā pēc kārtas.
Atkal iekrītu dienā,
pat nezinu, kurā
pēc kārtas.
Lietus
čaukstošās lapās
vārtās,
sapinies saldā miglā.
Jūtos
kā noklīdis suns
piesūcies pasaules smaku,
aizveru acis,
paņemu laiku kā lāpstu
un roku sirdī
aku.
Bet, ja es reiz slāpstu.
tad tikai tāpēc,
ka citādāk
nevarēju…
