Nav ne “jā, ne “nē”, Ir “varbūt”.
Nav ne “jā, ne “nē”,
Ir “varbūt”.
Man bail, ka pasaule
Pēkšņi negaidot nesabrūk.
Es negribu atkal
No drupām salauzta kāpt,
Es negribu pasauli
Un pati sevi vairs krāpt.
Es nekrāpšu. Piekrāps mani.
Un ļoti smagi turklāt.
Visu mūžu, kas atlicis,
Nāksies parādus nomaksāt.
Bet pagaidām atvērtām acīm
Kāpju kraujā starp “jā”
un “nē”.
Virs galvas zilst debess.
Zem kājām
Drupās sagrauta pasaule.
Nav “jā”…
Nav “nē”…
Ir “varbūt”…
Dainis Deigelis
Paskaties, pašā lielākajā
no visām izgāztuvēm,
Ir kaut kas liels un neparasts.
Sajūti, pašā karstākajā tuksnesī,
Var sajust kā maigas pūsmas.
Saproti, ka pašā lielākajā sakāvē,
Ir paslēpusies kāda uzvara,
Bet zini arī un saproti,
Ka tāpēc jau tā ir dzīve —
Lielākoties pelēcīga kā zvirbulis
rudenī
Un uz mirkli spilgta kā paradīzes
dārzs.
Anita Anitīna