Noglāsti sāpes no manis nost, izrunā skumjas ārā.
Noglāsti sāpes no manis nost,
Izrunā skumjas ārā,
Apsedz ar smaidu, lai nenosalst
Dvēsele ziemas salā.
Zinu, ka prasu mazliet
par daudz,
Bet, ja to nevari ziedot,
Skarbu vārdu, ko teicu
Tev reiz,
Taču vari man piedot?
Aizies skumjas un atnāks
prieks —
Laiks visu noliks pa vietām.
Atmiņās iešu ne reizi vien
klīst
Pa takām, reiz kopā ietām.
