***

Balta lapa,  Baltas domas,  Balti vārdi,      Melns tintes pieskāriens.     Un atkal ir nebūtībā     Zudis balts mirklis viens.     Bet kā vēl –     Bez melnas tintes –     Baltus vārdus var uzrakstīt?     Kā baltus sapņus     Un domas     Citiem ļaut ieraudzīt?     Ir jāmācās, jāmācās,     Jāmācās,     Ja nav tas no Likteņa dots     Vai arī     No paša sāpēm     Un smaguma iemantots:     Ar melnu tinti     Vai zīmuli     Rakstīt visbaltākos vārdus,     Melnā naktī     Vai izmisumā     Sapņot visbaltākos sapņus,     Caur melnu nestundu,     Bezcerību     Domāt visbaltākās domas,     Melnā akacī veroties,    Saglabāt     Visbaltāko dvēseles gaismu        Un pat,     Vismelnākā atvarā maļoties,     Sniegt visbaltāko pieskārienu.     Ja citādi nevar –     Caur melnu tumsu     Iziet uz baltu gaismu     Un sākt visu no jauna: Ar baltu lapu… Baltām domām… Baltu dvēseli…