Dusmas iemīdīt grīdas šķirbās.
Dusmas iemīdīt grīdas
šķirbās,
Naidu pavardā dedzināt,
Lai izkūp caur skursteni
Tā, kā dūmi,
Un atpakaļ neatnāk.
Bailes izdzīt no tumšiem
kaktiem,
Skumjas apbērt ar prieku.
Iedegt sveci,
Lai vairo tā
Gaismu un dzīvesprieku.
Sliktas domas nelaist sev klāt,
Ļaunumu atstāt aiz sliekšņa.
Tad var cerēt,
Ka mīlestība
Nebūs vairs reta viešņa.
