Pie velna visus ikdienišķos kreņķus. Un vilšanos, ko dzīve baudīt liek!
Pie velna visus ikdienišķos
kreņķus
Un vilšanos, ko dzīve baudīt liek!
Es uzsēžos kā ragana uz slotas
Un dodos prom. Lai manis
nepietiek!
Lai ir par maz, nevis lai paliek
pāri,
Lai manis trūkst, pat – lai pēc
manis sāp!…
Nē, tā nav mana mazā
atriebība –
Man vienkārši pēc kaut kā ļoti
slāpst.
Un vēl… Lai nepaceltu nejauši to
kausu,
Kur veldzējošs, bet citam domāts
malks,
Ne arī to, kas saldi rūgti reibīgs,
Tik smaržojošs un aicinošs…
Ne mans.
Pie velna visu! Un, kaut sāp līdz
kaulam,
Es dodos prom… Lai atgrieztos
kaut kad
Un atkal nestu ikdienišķos
kreņķus
Ar cerību – kaut kas ir savādāk!
