* * *

Rīts gudrāks par vakaru, bet… tas var nepienākt.

Rīts gudrāks par vakaru,
Bet… tas var nepienākt,
Kad dvēselē melni kraukļi…
Kad dvēseli kraukļi knābj.
Un nav it nevienas atbildes,
Kas pasacītu, kā būt,
Kad zeme zem kājām pazūd,
Kad nav vairs iespējams… būt.
Un paliec ar saviem kraukļiem
Viens. Nav spēka pasmaidīt,
Kur nu vēl gaidīt, kad pienāks
Par vakaru gudrāks rīts.
***
Vienu soli tālāk!
Vienu kāpienu augstāk!
Sapni kā taureni trauslu
Paņemt saudzīgi plaukstās
Un nest,
Ne tikai līdz līkumam,
Ne tikai līdz kalna galam,
Bet tālu, tālu –
Līdz apvārsnim,
Un vēl tālāk.