***

Starp saplēstiem sapņiem..

Starp saplēstiem sapņiem
Un pelēkām atmiņu ēnām,
Caur vientulību un ilgām,
Trauslu prieku un smagām
bēdām
Es eju. Viena.
Un nesu to smago nastu,
Ko sauc par dzīvi.
Kā visiem, un tomēr –
Tik savu un neparastu.
***
…Bet es iešu pa kreisi.
Taisni vīd uzraksts “Stāt!”.
Pa labi? Tur tikai divatā
Ceļu ļauts turpināt.
Atpakaļ negriezīšos.
Atpakaļ ceļa nav.
Krustcelēs palikt nedrīkst –
Tur pusnaktī spoki raud.
Tātad iešu pa kreisi.
Lai smīkņā, kas to vien prot,
Bet man šajā vienīgā ceļā
Laimes kriksītis jāatrod.
***
Ar vaļējiem nervu galiem
Katrs vārds dzeļ kā ērkšķis
ass.
Kas iesākumā šķiet joki,
Pārtop nemanot akmens
smags.
Dzeļ sirdi un dvēseli nospiež.
Vairs nesaprotu, kā būt,
Un laikam no bedres ārā
Tik viegli man neizkļūt.
***
Dzīvē tā iekārtots:
Vienam ceļš taisns un gluds,
Citam – grambas un akmeņi,
Ass vējš tieši sejā pūš.
Dzīvē tā iekārtots:
Vienam, šķiet, veicas viss,
Citam pēc neveiksmes
neveiksme,
Kaut likās – ceļš kalnup ris.
Kā vēl dzīvē iekārtots?
Kam sāpes, kam laime un
prieks?
Vai tam, kuram visa gana,
Bet vienmēr kaut kā
nepietiek?
Vai tam, kuram tikai tāds
mazumiņš.
Tas pats ilgi, grūti krāts.
Tā iekārtots: vienam viss
jānopelna,
Par citu – jau samaksāts.
***
Zilā pasaulē
Ilgu puķes tik zilas!
Zili vēja zirgi,
Krēpēm plīvojot, skrien.
Zilā dūmakā ietīti
Ceļi un smilšu pilis.
Zilā pasaulē meitene
Ar sapni uz pleca brien.