Jau rakstījām, ka akciju sabiedrība “Sadales tīkls” Strenčos šogad plāno tīrīt gaisvadu elektropārvades līnijas trasi 1,3 kilometru garumā. Dažviet šis darbs jau pabeigts, taču ne visi strencēnieši ir mierā ar trases aizsargjoslā atstātajiem koku zariem un pauduši par to neapmierinātību gan vietējai pašvaldībai, gan arī “Ziemeļlatvijai”.
Viena šāda vieta, kur atstāti zari, ir Ziedugravas ielas un meža ceļa krustojums pie dzīvojamām mājām, otra – elektropārvades līnijas trases posms šosejas malā pie Vācu stigas, pa kuru ved Strenču tūrisma bukletā popularizētā dabas taka. Abas vietas atrodas Strenču pilsētas teritorijā.
Zari pieder zemes īpašniekamMinistru kabineta noteikumi Nr. 982 “Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” nosaka, ka aizsargjoslā nocirstie koki, krūmi un zari ir zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja īpašums atbilstoši Civillikumā noteiktajam, un šajā gadījumā tā ir akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”.Iepirkumu trases tīrīšanai rīkoja AS “Sadales tīkls”. Taču, ja zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs 15 dienu laikā pēc informēšanas par trases tīrīšanas darbu veikšanu nav paudis savu gribu rīkoties ar nocirstiem krūmiem, tad elektrisko tīklu īpašnieks vai valdītājs ar trasē nocirstiem krūmiem rīkojas pēc saviem ieskatiem (atstājot tos trasē vai sasmalcinot), un uzturot trasi tādā stāvoklī, kas nodrošina elektrolīnijas drošu ekspluatāciju. Pēc iedzīvotāju pārmetumiem par nesakoptu vidi pie Ziedugravas ielas, zarus, kas palika pēc trases tīrīšanas, kaudzē savāca Strenču novada domes nosūtītie strādnieki. Taču faktiski pašvaldība nedrīkst aiztikt svešu īpašumu, uzsver pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Iveta Ence. “Būtu vērtīgi, ja akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” savā stratēģijā iestrādātu punktu, pēc kura atvēlēt līdzekļus zaru savākšanai pēc šādiem darbiem pašvaldībai un sabiedrībai nozīmīgās teritorijās. Piemēram, šajā gadījumā abas minētās vietas Strenčos ir svarīga rekreācijas zona, kam pieguļ tūrisma bukletos popularizētas dabas takas posmi. Mūsu kā pašvaldības rīcību ierobežo, pirmkārt, tas, ka nedrīkstam aiztikt svešu īpašumu, otrkārt, ja īpašnieks to atļautu, tad mums jārēķinās ar darbaspēku un papildu izmaksām, kas faktiski jāieplāno jau pašvaldības budžeta tapšanas stadijā,” skaidro I. Ence.“Ziemeļlatvija” par šo tēmu informēja akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecību, kas lietu izskatīs, meklējot problēmai labākos risinājumus.Praksē pārstrādei šķeldā tiek izmantoti iepriekš kaudzēs sakrauti, jau izkaltuši zari.
Par estrādes kokiem brīdinājuma vēl navLai nodrošinātu elektrotīklu uzturēšanu ekspluatācijai drošā stāvoklī un nodrošinātu klientus ar stabilu, kvalitatīvu elektroapgādi, AS “Sadales tīkls” katru gadu veic regulāru elektrolīniju apsekošanu – izvērtē elektrolīniju tehnisko stāvokli, apzina bīstamos kokus, kas apdraud gaisvadu līniju drošumu un izvērtē šo koku zāģēšanu. Elektropārvades trašu tīrīšana notiek reizi četros gados, lai pasargātu elektrolīniju no aizaugšanas ar kokiem un krūmiem.Šogad AS “Sadales tīkls” Latvijā plāno veikt elektrolīniju trašu tīrīšanu vairāk kā 4400 kilometru garumā, tai skaitā arī Strenčos 1,3 kilometru garumā. Kā gaisvadu elektropārvades līniju apdraudoši ir iezīmēti arī lieli koki Gaujas krastā pie Strenču brīvdabas estrādes, par ko “Ziemeļlatvija” šopavasar jau rakstīja.Aizsargjoslu likums paredz: ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam vai valdītājam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai, rekonstrukcijai nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā brīdināms zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā bez brīdinājuma. Zemes īpašniece pie Strenču estrādes ir vietējā pašvaldība, kas pagaidām šādu rakstisku brīdinājumu nav saņēmusi, informē Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons.
