Drošībai vienmēr ir jābūt prioritātei. Izlasot masu medijos, cik traģiskas Latvijā ir bijušas aizvadītās brīvdienas uz ūdens, kad noslīkuši astoņi cilvēki, tostarp padsmitgadīgs bērns, bijušais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Smiltenes posteņa bijušais komandieris Jānis Šepters ir gatavs vēlreiz atgādināt par svarīgāko, lai nenotiktu vēl kāda nelaime.
Savulaik, strādājot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), J. Šepters pieredzējis visdažādākās situācijas, kurās cilvēki nonāk pārgalvības, savu spēku pārvērtēšanas un neuzmanības dēļ. Ne viena vien no tām prasījusi dzīvību. Pērn Latvijā no ūdenstilpnēm izcelti 154 cilvēki, 2013. gadā – 116. Augstākie noslīkšanas rādītāji ir tieši peldēšanās sezonā.VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Viktorija Gribuste atzīst, ka karstajā laikā peldētāji diemžēl nav ņēmuši vērā ugunsdzēsēju – glābēju un mediķu ieteikumus un notika vairāki traģiski negadījumi. Pagājušajā sestdienā, 4. jūlijā, Talsu novada Laucienes pagastā ezerā Čumals izcelts noslīkušais, aptuveni 45 gadus vecs vīrietis; Stopiņu novada Ulbrokā, Acones ielā, karjerā izvilkts noslīcis vīrietis; Rīgā no Daugavas izvilkts noslīcis vīrietis, tas pats arī Ērgļu novada Sausnējas pagasta Jaunboķēnos – noslīcis aptuveni 30 gadus vecs vīrietis. Savukārt Tūjā jūrā noslīka 12 gadus vecs bērns. Nakamajā dienā, 5. jūlijā, atrasti divi noslīkuši vīrieši – Ropažu novadā Silezerā aptuveni 35-40 gadus vecs un Valmierā Gaujā aptuveni 30 gadus vecs.
Nekas nav jāpierāda“Pats būtiskākais ir sargāt sevi un karstajās vasaras dienās, atpūšoties pie ezera, upes vai jūrā, nebūt pārgalvīgiem un nepārvērtēt savas spējas. Ūdens ir ļoti viltīgs daudzos aspektos. Neviens nevar paredzēt, kas notiks, iepeldot dziļāk. Diemžēl visbiežāk nelaimes cēlonis ir pārgalvība. Vismuļķīgākais, ko cilvēks var darīt, censties kompānijā otram kaut ko pierādīt. Nekas nevienam nav jāpierāda,” uzsver J. Šepters.
Noslīkt var arī krastāVasara ir laiks, kad skolēni izbauda garo brīvlaiku, dzīvojot laukos pie vecvecākiem. Tāpēc pieaugušajiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem un jāpieskata bērni ne tikai ezeru tuvumā, bet arī tajos gadījumos, kad tie dzīvo laukos un turpat netālu ir brīvi pieejams dīķis vai upīte. “Mēs visi zinām, ka bērnus ļoti vilina ūdens, jo paši reiz bijām tādi. Tā ir gluži kā stihija un dzīves piepildījums – padzīvoties pa ūdeni. Tāpēc jāatceras – ir maldīgi domāt, ka noslīkt var tikai ūdenī pāri galvai. Ļoti daudzos gadījumos noslīkst krasta tuvumā. Pat pie mājas atstāta ūdens bļoda vai vanna ir gana bīstama maziem bērniem,” no iepriekšējās darba pieredzes saka bijušais VUGD darbinieks.
Nianses ir būtiskasTāpat viņš mudina lielu uzmanību pievērst tām ūdenstilpnēm, pie kurām atgriežamies reizi gadā, piemēram, jūrai vai lielajām upēm. Tām nevajag pieiet ar vienādu bijību. Ezerā, kurā cilvēks peldas regulāri, jūtas droši, jo to pārzina. “Bet tikpat droši nekad nevajadzētu justies citās vietās. Piemēram, vienā gadā konkrētajā vietā straume nav bijusi, bet nākamajā pamainās gultne un ir straume vai bedres. Šīs ir būtiskas nianses. Tas pats ir ar jūru. Sēkļi krastā ir bīstami. Tu aizej līdz pirmajam vai otrajam sēklim, tad pastaigā dažus metrus uz vienu un otru pusi un nāc atpakaļ it kā pa to pašu ceļu, bet tā gluži nav. Atrodoties uz sēkļa un pavirzoties mazliet sānis, atpakaļceļā ūdens var vairs nebūt tikai līdz krūtīm, bet jau par divdesmit, trīsdesmit vai pat vairāk centimetriem dziļāks, jo izveidojusies tā saucamā bedre. Pats to esmu pārbaudījis bērnībā. No sēkļa devos atpakaļ uz krastu un pēkšņi vienā vietā knapi varēju ar pirkstgaliem aizsniegt zemi. Pat divdesmit centimetru atšķirība var izrādīties liktenīga bērnam, kurš neprot peldēt,” vecāku uzmanību vērš J. Šepters.
Pārrunāt vēl un vēlViņš mudina vecākus obligāti ar bērniem pārrunāt par drošību, atpūšoties ūdenstilpņu tuvumā, pat ja viss, šķiet, jau ir zināms. “Katru gadu ugunsdzēsēji – glābēji un mediķi brīdina cilvēkus, sniedzot ieteikumus, kā rīkoties, bet tik un tā notiek nelaimes. Tāpēc ir jārunā vēl un vēl. Ja Ceļu satiksmes noteikumos ir rakstīts, ka pa ielu pārvietoties ar velosipēdu bez vecāku klātbūtnes drīkst tikai bērni vecumā no 12 gadu vecuma, tad attiecībā uz peldēšanu nekādu normatīvu nav. Tas ir uz katra paša sirdsapziņas un atbildības. Esiet atbildīgi, sargājiet savu veselību un dzīvību, tā mums katram ir tikai viena,” noslēgumā teic J. Šepters.“Ziemeļlatvija” iesaka vecākiem kopā ar bērniem noskatīties filmiņu no VUGD videomateriāliem par drošību uz ūdens no filmu cikla “Bīstamā robeža”. To var apskatīties interneta vietnē youtube.com, meklētājā ierakstot – Bīstamā robeža: 2. daļa “Pamestā peldvieta”.
par drošību uz ūdens
Pieci VUGD drošības ieteikumi, atpūšoties pie ūdenstilpnēm:• Ja esi PĀRKARSIS, ūdenī ej lēnām, lai nebūtu straujas ķermeņa temperatūras maiņas, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus• NEKAD nelieto alkoholu, pirms dodies peldēt, īpaši tad, ja atpūties kopā ar bērniem• Vizinoties ar laivu vai nodarbojoties ar ūdens sporta veidiem, velc GLĀBŠANAS VESTI un neaizmirsti to uzvilkt arī bērnam• Ne mirkli nenovērs UZMANĪBU no bērna, ja atrodaties pie piemājas dīķa vai baseina• Ar bērniem PĀRRUNĀ, kā rīkoties situācijā, ja notikusi nelaime, un ATGĀDINI par numuru 112
Kā palīdzēt:• Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt viņu krastā. Vienlaicīgi parūpējieties par savu drošību, izmantojot kādu peldlīdzekli (piemēram, bumbu, piepūšamās rotaļlietas utml.)• Slīcējam var sniegt palīdzību no krasta, pametot virvi vai kādu peldošu priekšmetu, kas palīdzētu noturēties virs ūdens• Nelaimes gadījumā nekavējoties izsauciet glābējus pa tālruni 112, pēc iespējas precīzāk norādot nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas. Glābēji jāsagaida un jānorāda cietušā atrašanās vieta
Informācijas avots: vugd.gov.lv
