FOTO: INGŪNA JOHANSONE
Par to, kas notiek pasaulē, Latvijā, vietējā novadā, cilvēki informāciju var gūt no dažādiem informācijas kanāliem – televīzijas, radio, preses, arī internetā. Kur informāciju gūst ļaudis, kuru saziņas valoda ir krievu un kuri nesaprot latviski? Lai cilvēki nedzīvotu patiesas un pārbaudītas informācijas badā, ir svarīgi, lai būtu pieejama vispusīga informācija. Bet vai tā ir?
“Ziemeļlatvija” devās uz Sēļiem, lai noskaidrotu, kur informāciju par aktualitātēm gūst šeit dzīvojošie, pārsvarā krievvalodīgie iedzīvotāji. Īpaši svarīgi tas ir šajā laikā, kad Latvijā oktobra sākumā notiks 15. Saeimas vēlēšanas.
Valkas pagasta Sēļu ciemats atrodas tikai piecus kilometrus no novada centra Valkas. Cilvēkiem te dzīve rit klusi un mierīgi, bet ar ierobežotām iespējām. Jau kādu laiku vietējais veikals ir slēgts, ceturtdienās ciematiņā ieripo autoveikals. Pirms vairākiem gadiem slēdza arī pasta nodaļu. Nav arī feldšerpunkta. Tikai vienu reizi nedēļā – arī ceturtdienās – Sēļu ciema iedzīvotāji ar sabiedrisko transportu var aizbraukt uz Valku iepirkties vai nokārtot kādas lietas un pēc tam atbraukt atpakaļ uz mājām. Šo pakalpojumu pārsvarā izmanto tie pensionāri, kuriem nav sava auto un nav arī tuvinieku, kas palīdzētu sagādāt pārtiku, medikamentus.
Vienīgā pieejamā sabiedriskā iestāde ir pašvaldības bibliotēka, kas ir atvērta divas reizes nedēļā – pirmdienās un piektdienās no pulksten 8.30 līdz 12.30. Lai nokļūtu bibliotēkā, pa stāvām un šaurām kāpnēm ir jāuzkāpj otrajā stāvā, kur vietējos apmeklētājus sagaida Diāna Grase. Viņa uz Sēļiem ierodas no Valkas, kur strādā novada Centrālajā bibliotēkā par vecāko bibliotekāri.
FOTO: INGA KARPOVA
Iebraucot Sēļos, pie bibliotēkas durvīm mūs sagaida vairāki pensionāri. Visi runā tikai krieviski, tikai daži prot pateikt kādu vārdu latviski. To, ka Sēļos dzīvo pārsvarā krievvalodīgie cilvēki, apliecina arī D. Grase. Bibliotēkas apmeklētāji izvēlas lasīt laikrakstus krievu valodā, reti kurš – vietējo laikrakstu “Ziemeļlatvija” (tas bibliotēkā ir pieejams). Pārsvarā lasa tikai krievu autoru grāmatas, kas izdotas krievu valodā. Mūsdienu autoru darbus neizvēlas, jo viņi rakstot pārāk sarežģīti. Bibliotēkā ir pieejams arī viens stacionārais dators. Ja kādam nepieciešama palīdzība samaksāt rēķinus vai nokārtot citas lietas, saziņa notiek krievu valodā. Tāda ir Sēļu ikdiena – pārsvarā visi runā krieviski.
Sarunājoties ar vietējiem, jautājām, kāpēc viņi, tik ilgi dzīvojot Latvijā – dažs pat no 1950. gada, nerunā latviski. Pensionāres skaidro, ka iepriekš latviešu valodas prasmes nav bijušas aktuālas, jo pārsvarā visi runājuši krieviski. Tagad esot par vecu, lai apgūtu latviešu valodu. Sarunā gan neviens no senioriem nežēlojās par dzīvi Sēļos, vienīgi reizēm jaunā paaudze neprotot uzvesties ‒ postot mazdārziņus.
79 gadus vecā Vera Marusičenko Latvijā ieradusies 17 gadu vecumā. “Te neviena latvieša nebija. Tikai krievi. Arī tagad te dzīvo maz latviešu. Ko mums tagad mācīties latviešu valodu, ja esam jau aizmirsuši, ko vakar ēdām? Ja aizbraucu uz Valkas veikaliem, kasē paskatos, cik man ir jāmaksā. Pārdevēji cenšas runāt krieviski, jo viņi ir ieinteresēti, lai būtu vairāk pircēju,” uzskata pensionāre. Cits citu pārrunājot, seniores atzīst, ka neko nezina, kas notiek Valkas novadā. Par pasākumiem arī nezina, jo uz tiem nemaz nevarētu aizbraukt. Līdz veikalam jau esot problēmas nokļūt.
“Agrāk braucām uz koncertiem Valkā. Pagasts nodrošināja ar autobusu. Mēs pašas braucām uzstāties. Tad, kad Kraukli (Valkas novada pašvaldības priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli) ievēlēja, viņš mums solīja autobusu, bet neko no tā mēs neredzam,” piktas pensionāres.
Viena no runīgākajām un kareivīgākajām ir Ludmila Maslova. Viņai aiz muguras jau 84 gadi, bet joprojām rosās mazdārziņā, regulāri dodas svaigā gaisā un nebaidās atklāti paust savu viedokli. Jaunībā dzīvojusi Valgā, mācējusi igauņu valodu, bet tagad tā aizmirsusies. Kad pajautājam par attieksmi pret karu Ukrainā, viņa savus uzskatus neslēpj.
“Ja godīgi, nemaz negribu skatīties ziņas par karu Ukrainā. Es negribu šito karu! Latvijā kara nebūs. Ukrainai pašai gribas karot, ukraiņi karo! Krievija neuzbruka Ukrainai. Tā ir viltus informācija, ka krievi uzbruka ukraiņiem. Kurš pirmais uzsāka karu 2014. gadā? Latvijas televīzijā neko tādu nerāda, tas tiesa. Bērnībā karu piedzīvoju, kad iebruka vācieši. Badā mirām. Kurš man piespiedīs ticēt, ka krievi vainīgi? Neviens! Man daudz nav atlicis dzīvot, ne no viena nebaidos. Ja Latvijā šitā runā, paņems aiz rociņām un aizvedīs uz Krieviju. Aizved visus prom, kas ir pret Latviju. Televīzijā redzēju, kā ar ķerru cilvēku izveda,” ir pārliecināta L. Maslova. Sarunā noskaidrojam, ka šādas ziņas krieviski runājošie pensionāri saskatās Krievijas propagandas kanālos, seko līdzi ziņām internetā un tic tam, ko tur stāsta un rāda.
Sarunā atklājas, ka daudzi informāciju par notiekošo iegūst arī no tuviniekiem, viņu ietekmē veidojot savu viedokli par notiekošo gan Latvijā, gan Ukrainā. Lai gan dažām pensionārēm rados ir ukraiņi, tas neliedz vainot pašus ukraiņus asinsizliešanā.
