Piektdien Valkas novadpētniecības muzejā svinīgi atzīmēja Jāņa Cimzes 201. jubileju un ar domes nodibināto Jāņa Cimzes balvu un 500 eiro apbalvoja Valkas ģimnāzijas matemātikas, informātikas un programmēšanas pamatu pasniedzēju Intu Krieviņu.
Latvijā šis ir Raiņa un Aspazijas gads, jo abiem aprit 150 gadu jubileja. Šiem dižgariem par godu pie muzeja bija izveidota mākslas instalācija. Pie dzejnieka Raiņa tēla bija novietoti puķu podi, kuros stāvēja “iedēstītas” Raiņa un Aspazijas grāmatas. Tām līdzās bija iesprausti zaļi, lapoti zariņi. Muzeja speciāliste Ligita Drubiņa vēstīja, ka vakars notiek trīs Latvijas dižgaru zīmē. Tas veltīts J. Cimzem, Rainim un Aspazijai.L. Drubiņa stāstīja, ka pērnais gads Valkā aizritēja J. Cimzes 200 gadu jubilejas zīmē. Šīs jubilejas ietvaros novada dome nodibināja J. Cimzes balvu. Rainis 1927. gadā apmeklēja Valku. Viņš kā izglītības ministrs piedalījās pirmajā igauņu un latviešu dziesmu dienā. Dalībnieku kopējais gājiens devās uz pilsētas parku Valgā, Kuprijanova ielā, kur notika koncerts.“Visiem trijiem – Cimzem, Aspazijai un Rainim – kopīgs ir tas, ka viņu vārdi ir iekļauti UNESCO kultūras mantojumā. Mums šķiet, ka šo trīs ģēniju vārdi ir uz tik augsta plauktiņa, līdz kuram tikai retais var tikt. Tādēļ mums ir šī instalācija. Pie podiem ir novietoti akmentiņi. Katrs var paņemt vienu un iedēstīt podā ar apņemšanos stiprināt mūsu kultūrvidi. Un redzēsiet, tas izaugs,” saka Izglītības un kultūras daļas vadītājs A. Ikšelis.
Skolēnu un pedagogu viedoklis sakrītNovada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis uzsvēra, ka tādēļ arī šis pasākums tiek rīkots, lai mūsdienās būtu no kā smelties spēku un garīgumu kultūras un izglītības tālākattīstībaiTo, ka arī tagad netrūkst cilvēku, kas visus savus spēkus veltī jaunatnes izglītošanā, apliecināja jau otrās J. Cimzes balvas pasniegšana. Sogad ģimnāzijas pedagogi un skolēni apbalvošanai izvirzīja I. Krieviņu. Gan bijušie, gan tagadējie pedagogi par I. Krieviņu saka tikai labus vārdus. Skolotāja Mirdza Briede uzskata, ka Inta ir ļoti erudīta. “Turklāt viņai ir unikāla prasme sadarboties ar skolēniem. Viņa nekad neatsaka un palīdz tiem, kuri ar tehnoloģijām nav uz “tu”. Es teiktu, ka viņa ir sirdsskolotāja. Mūsdienās šādu pedagogu nav daudz,” saka M. Briede. I. Hedemarka stāsta, ka I. Krieviņas pacietību var tikai apbrīnot. “Jau tūlīt pēc augstskolas viņa pieprasīja jaunus datorus, stāstot, cik tie bērniem būs nepieciešami,” stāsta I. Hedemarka. Ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga raksturo I. Krieviņu kā ļoti rūpīgu, kas savus darbus pamatīgi izplāno. “Inta domā par katru bērnu un ikvienā atrod spējas, kuras dažkārt ne pats audzēknis, ne viņa vecāki nav atklājuši. Ļoti laba pedagoģe. Mūsu un skolēnu domas sakrita,” nobeidz L. Kreicberga.
Skolotājai nepatīk, ka tiek izceltaI. Krieviņa “Ziemeļlatvijai” atzina, ka balvas piešķiršana viņai bijis liels pārsteigums. Vaicāta, kā vērtē to, ka novada dome nodibinājusi šādu balvu un tā tikusi viņai, Inta atbild, ka jūtas tā kā neērti. “Nejūtos labi, ka mani izceļ starp citiem, jo apzinīgi strādā visi pedagogi. Taču, ja tā ir nolemts, tad lai ir. Ja es mīlu matemātiku, tad nepieļaušu, ka daži ķengājas par šo priekšmetu un nemīl to. Tas dzinulis ir tāds – ja man patīk matemātika, tad centīšos, lai arī bērniem vismaz kaut kas tajā iepatīkas un šķiet interesants,” saka I. Krieviņa.
